Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma darbība attiecas uz valsts dibinātām augstskolām un valsts vai valsts dibinātu augstskolu zinātniskajiem institūtiem (https://likumi.lv/ta/id/202273-valsts-un-pasvaldibu-instituciju-amatpersonu-un-darbinieku-atlidzibas-likums 2. pants), savukārt Ministru kabineta 26.04.2022.noteikumi Nr.262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” https://likumi.lv/ta/id/332122-valsts-un-pasvaldibu-instituciju-amatu-katalogs-amatu-klasifikacijas-un-amatu-apraksta-izstradasanas-kartiba nosaka amatu katalogu, kurā ir arī amatu saime "Augstskolu pārvaldība” (5.saime), kā arī “Politikas ieviešana”, kas cita starpā ir attiecināma uz augstskolām kā augstākās izglītības un zinātnes rīcībpolitikas īstenotājām.
Būtiski piedāvāt atbilstošu risinājumu visos līmeņos, līdz ar to - var sākt ar augstāko izglītību, bet ļoti svarīgi, ka veidojot risinājumu, tiek ņemts vērā vispārējās izglītības konteksts un vajadzības. Šajā darba uzdevumā nozīmīgs ir vispārējās izglītības līmenis, jo tā ir obligātā izglītība Latvijā un attiecīgi arī prioritāra joma.
* Kā redzat vēlamo aprobācijas plašumu un dziļumu (formas, apjomu) 5. uzdevumam? Piemēram, vai par modeļa pilnvērtīgu aprobāciju tiks uzskatītas fokusgrupas ar ekspertiem no NVO un augstskolām un saturiskā ekspertīze, kurā nozares eksperti pārskatītu mūsu izstrādāto satura piedāvājumu un sniegtu atgriezenisko saiti, norādot pilnveidojamo un akceptējamo?
Ar aprobāciju IZM saprot vairākus elementus, kas ietverti Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projektu pieteikumu atklātā konkursa nolikuma 9.1., 9.7., un 9.8. punktā (nosacījumi), piemēram, uz dizainu balstītas pētījuma pieejas (design-based implementation research - DBIR) izmantošanu, kas pētniecību sasaista ar lietotāju. DBIR ietvaros (1) praktisko problēmu analīzi veic gan pētnieki, gan praktiķi, (2) risinājumus izstrādā iesaistot lietotājus, izmantojot dizaina domāšanas principus; (3) process ir iteratīvs, lai praksē pārbaudītu un precizētu risinājumus, proti, pētnieki piedāvā risinājumu un dažādās tā attīstības stadijās pārbauda to pret konkrēto lietotāju grupu, kopā ar šo grupu identificē nepieciešamos uzlabojumus (kas strādā, kas nestrādā). Būtiski procesā ir izstrādāto risinājumu dot testēt lietotājiem (eksperimentālajai / mērķa grupai), piemēram, izglītības iestādēm, nosakot risinājuma testēšanas periodu (noteiktu laiku) un atgriezeniskās saites sniegšanas formātu (tā var būt lietotāja dienasgrāmata, novērošana u.c.). Tāpat svarīgi, ka ir lietotāju grupa un otra (kontrol) grupa, kura netestē izstrādāto risinājumu/intervenci un attiecīgi pēc tam var salīdzināt rezultātus. Ņemot vērā minēto, par pilnvērtīgu aprobāciju netiks uzskatītas fokusgrupas diskusijas.
IZM primāri interesē iestādes, kas formāli nodrošina profesionālo pilnveidi, lai tādā veidā uzlabotu esošo sistēmu (organizācijas un sistēmas līmenis), bet vienlaikus interešu lokā ir arī darba vide (gan privātais sektors, gan publiskais sektors), proti, vispārīgi, universāli attiecināmi principi. Attiecībā uz līdzsvaru starp institūciju un indivīdu, būtiski ir skatīties uz institūcijām, jo to darbību valsts var ietekmēt, izvirzot nosacījumus attīstībai, vienlaikus jāņem vērā arī indivīda motivācija, uzvedība, paradumi, jo tās izpēte un secinājumi ietekmēs to, vai, ko un kā var īstenot un ietekmēt valsts un iestādes līmenī.
* Vai VPP 4.uzdevumā tiek sagaidīti vismaz divi dažādi modeļi (risinājumi) efektīvas profesionālās kompetences pilnveidei organizācijas un sistēmas līmenī, attiecīgi: 1) pieaugušo mērķa grupai un 2) pedagogu mērķa grupai. Vai varētu būt viens modelis (risinājums) ar vairākiem apakšblokiem, kur viens varētu būt veltīts tieši pedagogiem? Vai ir būtiski pieaugušo mērķa grupā izdalīt vēl kādas profesiju grupas (piem., atbilstoši profesiju klasifikatoram)? Vai pieaugušo mērķa grupā profesionālās darbības specifikai nav jāpievērš tik liela uzmanība, bet galvenokārt jāņem vērā pieaugušo mācīšanās īpatnības mūžizglītības kontekstā?
Var tikt apsvērts gan viens, gan otrs no jautājumā piedāvātajiem risinājumiem. Primāri interesējošā mērķa grupa ir pedagogi. Vienlaikus, viena no pieaugušo mērķa grupām, kurai pievērst uzmanību, ir mazkvalificētais darbaspēks, jo šobrīd nav identificēti pietiekami efektīvi risinājumi, stratēģijas, kā šos nodarbinātos uzrunāt, iesaistīt, motivēt mācīties un pārkvalificēties. Kopumā vēlams izvērtēt un piedāvāt efektīvus formātus pārkvalifikācijai, apzinot un analizējot citu valstu pieredzi un piemērus (Zviedrijas modelis, Dānijas Flexicurity modelis u.c.). Būtiski, ka 2024. gadā būs pieejami Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas pētījuma (PIAAC) Latvijā rezultāti, kurus rekomendējam ņemt vērā šī uzdevuma ietvaros.
* (LKA) Interesētu precizējošs jautājums par 6.uzdevumu. Uzsaukumā nav izvērsts akcents uz pašpārvaldēm kā vienu no instrumentiem jauniešu līdzdalībai. Bet to minējāt savā stāstījumā. Kura līmeņa pašpārvaldes būtu īpaši interešu lokā – skolēnu, skolas (t.sk. vecāku iesaiste), studējošo?
Izglītības un zinātnes ministrijas primārā interese ir izglītojamo pašpārvaldes, proti, vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu pašpārvaldes, jo skatāmies uz to kā uz pirmo pieredzi līdzdalībā, un šīs izglītības iestādes aptver ap 90% auditorijas. Vienlaikus būtiski pievērsties arī studējošo pašpārvaldēm. Bet, ja jāizceļ, tad vispārējā un profesionālā izglītība ir fokusā.
* Lūdzu precizēt, uz kādiem izglītības iestāžu tipiem un pakāpēm ir attiecināms VPP 3.uzdevums. Vai šis uzdevums ir attiecināms tikai uz 1) vispārējo izglītību; 2) vispārējo un profesionālo izglītību; 3) pirmsskolas, vispārējo, profesionālo izglītību? Lūdzu precizēt, kas ir domāts ar “pedagogu, izglītības iestāžu vadības un pašvaldību izglītības speciālistu domāšanas un rīcības modeļu (tai skaitā uzskatu, pārliecību, vērtību) izpēte un profilu izveide”? Kādi profili ir jāizveido: esošie darbinieku domāšanas un rīcību profili? Vai jāveido ideālie domāšanas un rīcību profili, kas sekmē efektīvu pārmaiņu un inovāciju vadību, izglītības iestādes snieguma pilnveides nodrošināšanu, utt.
Pētījums aptver gan vispārējo (t.sk. pirmsskolas līmeni), gan profesionālo izglītību. Profili šajā gadījumā nozīmē - personāla domāšanas, rīcības raksturojumus. Pētījuma ietvaros jākonstatē gan esošā situācija (esošie profili, esošais raksturojums), gan ideālie/vēlamie profili (kas ir labs, efektīvs izglītības iestādes vadītājs; izglītības speciālists pašvaldībā u.c.), kā arī jāparedz konkrēti, praktiski soļi, rīcības izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī, kā nonākt līdz ideālajai, vēlamajai situācijai - efektīvai pārmaiņu un inovāciju vadībai, izglītības iestādes snieguma pilnveides nodrošināšanai.