2025. gada 16. maijā Latvijas Zinātnes padomes direktore Dr. Lauma Muižniece aicināja uz paneļdiskusiju “Inovācijas sarežģītos apstākļos – izaugsmes pārvērtēšana ģeopolitisko nenoteiktību laikmetā”, kas norisinājās starptautiskajā tehnoloģiju forumā Deep Tech Atelier. Sarunā piedalījās Rainer Kattel, profesors, University College London, Mariia Krasnoshchok, STI sadarbības eksperte, Harri Mäki-Reinikka, Somijas Ārlietu ministrijas vēstnieks tirdzniecības veicināšanas jautājumos, Līga Ellere, SIA Exonicus Europe izpilddirektore, lai kopīgi diskutētu par Eiropas inovāciju potenciālu, drošības izaicinājumiem un tehnoloģiju attīstības stratēģijām mainīgā pasaulē.
Eiropas inovāciju paradokss: spēcīga zinātne, vāja komercializācija
“Mēs dzīvojam laikā, kad vairs nepietiek būt labiem zinātnē – mums jābūt drosmīgiem inovācijās. Šodienas nestabilitāte prasa nevis piesardzību, bet rīcību. Ir jāriskē, pat ja šķiet, ka nav gatava modeļa, nav droša ceļa. Ja mēs spēsim izmantot zinātni ne tikai zināšanai, bet lēmumu pieņemšanai, sabiedrības aizsardzībai un izaugsmei – tad arī šķietami neiespējamais kļūs iespējams. Šī diskusija ir atgādinājums: Eiropai jāsāk darīt vairāk, gudrāk un kopā.”
— Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore
Diskusijas centrā bija tā sauktais “Eiropas inovāciju paradokss” – fakts, ka Eiropā ir izcili zinātniskie sasniegumi, taču zema šo zināšanu pārnese uz tirgu. Šī problēma tika aktualizēta jau 1990. gados, un tā joprojām ir spēkā, īpaši ģeopolitisko krīžu laikā, kad nepieciešama ātra un efektīva inovāciju pielāgošana aizsardzības un sabiedrības vajadzībām.
Profesors Rainer Kattel (University College London) uzsvēra, ka Eiropas inovāciju vide ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta. Viņš aicināja radīt skaidri strukturētu pārvaldību aizsardzības pētniecībā, kāda ir, piemēram, ASV Aizsardzības progresīvo pētniecības projektu aģentūrai (DARPA), kas nodrošina sinerģiju starp zinātni, industriju un iepirkumiem.
Kara laika inovācijas: mācības no Ukrainas
Mariia Krasnoshchok, inovāciju politikas speciāliste, dalījās pieredzē par Ukrainas inovāciju sistēmas pielāgošanos kara apstākļos. Viņa uzsvēra, ka krīzes laikā būtiski ir samazināt birokrātiju, prioritizēt konkrētas vajadzības un sadarboties starptautiskā līmenī. Ukraina īsā laikā no 514 politikas prioritātēm nonāca līdz 7, kas ļāva koncentrēt resursus uz stratēģiski svarīgāko. Šī pieredze kalpo kā piemērs tam, kā rīkoties krīzes situācijās un pielāgot inovāciju sistēmu ļoti strauji.
No militārās tehnoloģijas uz civilajiem risinājumiem
Līga Ellere, uzņēmuma Exonicus Europe izpilddirektore, prezentēja pieredzi medicīniskās simulācijas jomā, kur tehnoloģijas, kas sākotnēji izstrādātas militārām vajadzībām, veiksmīgi pārnestas civilajam sektoram. Viņas pārstāvētais uzņēmums veido virtuālās realitātes simulācijas medicīnas apmācībām, kas palīdz gan militārajiem spēkiem, gan civilajiem pirmās palīdzības sniedzējiem un slimnīcām.
Viņa norādīja, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc inovatīviem un mērogojamiem apmācību risinājumiem, īpaši ņemot vērā nepieciešamību pēc savietojamības starp NATO sabiedrotajiem. Šī pieredze demonstrē divvirzienu “spillover” efektu – tehnoloģijas, kas izstrādātas militāriem mērķiem, var bagātināt civilo sektoru un otrādi.
Stratēģiskā koordinācija un nepieciešamība pēc sadarbības
Harri Mäki-Reinikka, Somijas vēstnieks Latvijā, uzsvēra reģionālas sadarbības nozīmi. Viņš minēja piemērus no Somijas, kur aizsardzības jomā radusies vesela ekosistēma ar simtiem mazo uzņēmumu, kas strādā pie inovatīviem risinājumiem. Viņaprāt, šī aktivitāte ir jāpapildina ar sistemātiskāku atbalstu un koordināciju, lai veicinātu ilgtspējīgu inovāciju attīstību.
Paneļdiskusijas dalībnieki vienojās, ka inovācijas drošības jomā nav tikai tehnoloģiska, bet arī politiska izvēle, un Eiropai nepieciešams drosmīgāk investēt riska tehnoloģijās, pārvarēt sadalītību un veidot efektīvu pārvaldību. Līdzekļu ieguldīšana aizsardzības R&D jomā, ja to dara gudri, var nest plašu sabiedrisko labumu.
Galvenās atziņas:
- Eiropas inovāciju sistēmai jāpārvar sadrumstalotība un jāveido sinhronizēti pārvaldības mehānismi aizsardzības R&D jomā.
- Kara apstākļi Ukrainā demonstrē, ka krīze var paātrināt lēmumu pieņemšanu un radīt efektīvu inovāciju politiku.
- Militāro tehnoloģiju izmantošana civilajās nozarēs (piemēram, medicīnā) kļūst par būtisku “divējāda pielietojuma” inovāciju virzienu.
- Starptautiskā sadarbība un reģionālā sinerģija ir izšķiroši faktori, lai Eiropa varētu konkurēt ar ASV un Ķīnu aizsardzības tehnoloģijās.
- Aizsardzības inovāciju finansējumam jābūt vērstam uz sabiedriskā labuma radīšanu – drošību, veselību un ilgtspēju.
