2023. gada nogalē Latvijas Zinātnes padome (LZP) parakstīja Vienošanos par pētniecības vērtēšanas reformu (The Agreement on Reforming Research - Assessment), pievienojoties Pētniecības vērtēšanas veicināšanas koalīcijai (The Coalition for Advancing Research Assessment (CoARA)) - Eiropas un pasaules valstu zinātniskajām un zinātnisko darbību organizējošām institūcijām, kuras apņemas ievērot kopīgu redzējumu, ka pētījumu, pētnieku un pētniecības organizāciju novērtēšanā tiek atzīti dažāda veida rezultāti, prakse un aktivitātes, lai maksimāli palielinātu pētījumu kvalitāti un ietekmi. Šī vienošanās turpina procesu, ko uzsāka DORA deklarācija un Leidenes manifests, un nosaka 10 vērtēšanas pamatprincipus, paredzot, ka vērtējums galvenokārt jābalsta uz kvalitatīvu spriedumu, kurā būtiska ir salīdzinošā vērtēšana, ko atbalsta atbildīga kvantitatīvo rādītāju jeb indikatoru izmantošana.
Kā viens no pienākumiem, ko uzņemas vienošanās parakstītāji, ir veikt savas esošās zinātniskās darbības prakses izvērtēšanu un izstrādāt rīcības plānu šo pamatprincipu plašākai ieviešanai. Šā gada aprīlī arī padome izstrādāja un publicēja savu rīcības plānu pētniecības izvērtēšanas tālākai uzlabošanai (The CoARA action plan of the Latvian Council of Science for the continuous improvement of research evaluation). Padome atzīst, ka tās dalība zinātniskās darbības izvērtēšanā pamatā iekļauj izvērtēšanu projektu iesniegumu konkursu ietvaros, īstenoto projektu rezultātu un ietekmes izvērtēšanu, kā arī zinātnisko programmu, kuru ietvaros tiek organizēti konkursi un īstenoti pētnieciskie projekti, efektivitātes un ietekmes izvērtēšanu. Padome nekonstatēja tieši pretrunas ar vienošanās 10 pamatprincipiem, un padomes veiktās izvērtēšanas darbības balstās pamatā uz attiecīgo zinātnes nozaru ekspertu kvalitatīvajiem vērtējumiem. Zināmu risku rada grūtības panākt vienveidīgu izpratni un pieeju par vērtēšanas kritērijiem un praksi lielam skaitam projektu iesniedzēju un pieaicināto ekspertu (atsevišķos konkursos līdz pat 600 projektu iesniedzēju un 400 pieaicinātu zinātnieku – ekspertu). Atsevišķos gadījumos tas raisa iebildumus pret projektu iesniegumu vērtējumu un izmantoto argumentāciju.
Zinātniskās darbības vērtēšanas pilnveidošanu padome skata kā nepārtrauktu procesu, kas tieši integrēts padomes darbības pamatjomās ar mērķi uzlabot projektu iesniegšanas, izvērtēšanas, īstenošanas, pārskatu sagatavošanas un ar to saistīto jautājumu praksi. Identificēti četri galvenie darbības virzieni, tiem daļēji pārklājoties un mijiedarbojoties vienam ar otru:
- konkursu organizēšana un projektu izvērtēšanas regulējuma regulāra pārskatīšana un pilnveidošana;
- uzlabot kapacitāti atbildīgi izvērtēt projektu rezultātus, novērtēt tajos sasniegto zinātniskos rezultātus un sasniegto sociālo ietekmi;
- komunikācija ar iesaistītajām pētniecības iestādēm, pētniekiem un ekspertiem, lai apkopotu un analizētu projektu iesniedzēju un īstenotāju, piesaistīto ekspertu viedokli un ieteikumus par pētniecības projektu īstenošanu un izvērtēšanu;
- attīstīt padomes kapacitāti, izpratni un gatavību reaģēt uz aktuālajiem izaicinājumiem: mākslīgā intelekta rīku izmantošanu projektu iesniegumu un atskaišu sagatavošanā, kā arī zinātniskās vērtēšanas veikšanā; sabalansētu pieeju starp Atvērtās zinātnes (Open Science) principiem un pētniecības drošības apsvērumiem.
To, ka zinātniskās darbības izvērtēšana, t.sk. bibliometrisko/sainsometrisko indikatoru izmantošanas un reitingu tabulu veidošanas jautājumi, ir aktuāli arī Latvijas zinātniskajai sabiedrībai, parādīja nesenā diskusija / viedokļrakstu sērija laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”(Roberts Eglītis, Liene Spruženiece, Līga Grīnberga) un sociālajos tīklos, kurā iesaistījās arī padome (skatīt).