2025. gada 9. maijā Rīgā norisinājās Eiropas Pētniecības un inovāciju padomju (European Research and Innovation Councils' Secretariats) tikšanās, kuru organizēja Latvijas Zinātnes padome. Šī bija slēgta formāta darba tikšanās, kurā piedalījās 34 pārstāvji no kopumā 15 valstīm, lai dalītos pieredzē un stiprinātu sadarbību pētniecības un inovāciju jomās. Tikšanās uzmanības centrā – mākslīgā intelekta (MI) izmantošana zinātnē. Diskusijās par iespējām un riskiem īpašu uzsvaru guva jautājums par atbildīgu, caurspīdīgu un cilvēkcentrētu pieeju MI integrācijai pētniecībā. Kopumā pasākumā tika pārstāvēta Portugāle, Vācija, Somija, Igaunija, Ukraina, Beļģija, Islande, Nīderlande, Austrija, Dānija, Lietuva, Čehija, Šveice, Spānija un, protams, Latvija.
Pasākumu atklāja Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece:
“Fakts, ka šodien Rīgā norisinājās Eiropas Pētniecības un inovāciju padomju sekretariātu tikšanās, ir apliecinājums tam, ka Latvija tiek uztverta kā aktīva partnere un domu apmaiņas telpa Eiropas zinātnes pārvaldībā. Šāda slēgta formāta darba tikšanās ļauj veidot uzticību, dziļāk izprast vienam otra pieredzi un kopīgi risināt jautājumus, kas skar mūs visus – no MI ētikas līdz efektīvākai inovāciju politikai. Mēs apzināmies, ka aiz politikas dokumentiem un datu analīzēm stāv lēmumi ar tālejošu ietekmi uz sabiedrību, tāpēc šādas sarunas ir ne tikai noderīgas, bet būtiskas. Latvijas Zinātnes padome ir gandarīta, ka šajā gadā kļuva par uzņemošo valsti, jo tas palīdz stiprināt kopīgu Eiropas skatījumu uz zinātnes un inovāciju pārvaldību nākotnē.”
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Lauma Sīka tikšanās ietvaros uzsvēra, ka mākslīgais intelekts jau šobrīd kļūst par neatņemamu zinātniskās pētniecības rīku, taču tā lietojumam jānotiek, ievērojot ne tikai tehnoloģiskos, bet arī ētiskos un sabiedriskos aspektus.
“Mākslīgais intelekts maina zinātnes dabu, taču tā integrācija nevar būt tikai tehnoloģiska — tai jābalstās uz uzticamību, caurspīdīgumu un cilvēka atbildību, kas ir pamatā Eiropas zinātnes vērtībām,”, atzīmējot, ka arī Latvijā zinātnieki un politikas veidotāji arvien ciešāk seko norisēm Eiropas Savienības līmenī.
2025. gada 22.–23. maijā ES Konkurētspējas padomē plānots pieņemt projektu “Virzībā uz ES stratēģiju MI izmantošanai zinātnē”, kas kļūs par pamatu sistemātiskai politikai šajā jomā. Būtiskākie aspekti - starpdisciplinārā sadarbība, pieejas uzlabošana augstas veiktspējas skaitļošanas resursiem, digitālo prasmju attīstīšana un MI ētiskas lietošana zinātnē.
Tikšanās ietvaros dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar trim pētniecības projektu prezentācijām, kurās tika apskatīta MI izmantošana Eiropas Savienības fondu projektu analīzē un medicīniskajā diagnostikā, kā arī ētiskie aspekti, kas saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu zinātnē. Pasākuma noslēgumā norisinājās diskusija par MI potenciālu un izaicinājumiem zinātnē.
Arī projektu pieteicējiem ir obligāti jānorāda vai un kā MI tiek izmantots projekta aprakstu izstrādē, atbildība par metodoloģijas, rezultātu un interpretācijas patstāvību un oriģinalitāti, kā arī aizliegums nodot personu datus vai jutīgu informāciju trešo pušu MI rīkiem.
Jau šobrīd, vairāk kā puse (61%) LZP aptaujāto projektu vadītāju atzīst, ka darbā izmanto MI un šo rīku izmantošana nedaudz atvieglo (78%) un atvieglo (21%) pētniecisko darbību. Starp aptaujātajiem ekspertiem - 43% norāda, ka MI izmanto un ikdienas pētniecības darbā. Lielākais vairums ekspertu atzīst, ka MI nedaudz atvieglo ikdienas darbu (77%), savukārt 18% norādījuši, ka MI viennozīmīgi atvieglo darbu. 5% no ekspertiem atzinuši, ka MI viņu darbu ir padarījuši sarežģītāku, bet starp projektu vadītājiem tikai viens procents respondentu norādījuši, ka MI darbu ir padarījis sarežģītāku.
Latvija aktīvi iesaistās diskusijās, apzinoties, ka gudra, droša un uz vērtībām balstīta mākslīgā intelekta izmantošana pētniecībā ir priekšnoteikums ne tikai inovāciju attīstībai, bet arī sabiedrības uzticībai zinātnei.
Par Eiropas Pētniecības un inovāciju padomju sekretariātu tikšanos
Tā ir ikgadēja augsta līmeņa slēgta formāta darba sanāksme, kurā pulcējas Eiropas valstu zinātnes un inovāciju politikas veidotāji, lai stiprinātu savstarpējo sadarbību un saskaņotu stratēģisko redzējumu. Šīs tikšanās ļauj:
-
Dalīties ar labās prakses piemēriem, īpaši jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pārvaldību, inovāciju finansēšanas modeļiem un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, integrāciju;
-
Veicināt politikas koordināciju, lai nodrošinātu saskaņotāku Eiropas Pētniecības telpas attīstību;
-
Stiprināt uzticību starp institūcijām, veidojot atklātas un profesionālas diskusijas par vērtībām, izaicinājumiem un iespējām.
Šādas tikšanās ik gadu notiek dažādās Eiropas valstīs, dodot iespēju katrai valstij izcelt savas pētniecības prioritātes un stiprināt savu lomu Eiropas zinātnes telpā.
