Latvijas Zinātnes padomes administrētais fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekts "Tuberkulozes ārstēšana: personalizētās terapijas perspektīvas izpēte" sniedz jaunas iespējas individualizētai pieejai šīs sarežģītās infekcijas slimības ārstēšanā. Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki strādāja pie jaunu diagnostikas metožu un terapijas pielāgošanas stratēģiju izstrādes, lai uzlabotu ārstēšanas efektivitāti un mazinātu rezistences risku. Projekta vadošā pētniece Dr. biol. Renāte Ranka, Rīgas Stradiņa universitātes Tenūra profesore, uzsver, ka pētījuma gaitā iegūtās jaunās zināšanas par tuberkulozes ierosinātāja ģenētisko daudzveidību un zāļu rezistenci var palīdzēt izstrādāt precīzākas un efektīvākas ārstēšanas metodes katram pacientam.
Tuberkuloze – sena cīņa, kas joprojām turpinās
Tuberkuloze ir viena no vispostošākajām infekcijas slimībām, kas gadsimtiem ilgi ir apdraudējusi cilvēci. Lai gan modernās medicīnas laikmetā esam guvuši ievērojamus panākumus tās ārstēšanā, tuberkuloze vēl arvien atrodas pirmajā vietā starp nāvējošākajām infekcijām pasaulē. Šī slimība var skart ikvienu – neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas vai sociālā stāvokļa. Bieži vien cilvēki maldīgi domā, ka tuberkuloze viņus neskars, tomēr realitāte ir daudz skarbāka – neviens nav pilnībā pasargāts.
Personalizētās terapijas pieeja
Prof. Renāte Ranka stāsta, ka tuberkulozes ārstēšana nav tikai medikamentu lietošana – tā dažkārt ir smaga cīņa par dzīvību, kas prasa neatlaidību un laiku. Standarta terapija zāļu jutīgas tuberkulozes formas gadījumā ilgst sešus mēnešus, un pacientiem jālieto vairāki medikamenti vienlaikus. Tomēr, ne visi reaģē uz standarta ārstēšanu vienādi. Dažiem pacientiem slimība atkāpjas ātri, bet citi cieš no smagām blakusparādībām vai pat dzīvībai bīstamām komplikācijām. Zinātnieki nepagurstoši strādā, lai izprastu šīs atšķirības, meklējot īpašus biomarķierus, kas palīdzētu prognozēt terapijas rezultātus un pielāgot ārstēšanu katram pacientam individuāli. Personalizētā medicīna nav tāla nākotne – tā ir iespēja mazināt ārstēšanas neveiksmes jau šodien.
Gēni, kas izšķir zāļu likteni organismā
Kāpēc vienam cilvēkam zāles palīdz, bet citam tās nedarbojas vai pat rada postošas blakusparādības? Viena no atbildēm meklējama mūsu gēnos. Farmakoģenētika pēta, kā ģenētiskās atšķirības ietekmē zāļu iedarbību un to, cik efektīva būs ārstēšana. Dažiem
pacientiem enzīmi, kas pārveido zāļu molekulas, darbojas kā paredzēts, bet citiem tie var būt izmainīti, kā rezultātā zāles uzkrājas organismā un kļūst toksiskas. Gēnu, kas kodē šos enzīmus, izpēte ir izšķiroša ne tikai tuberkulozes, bet arī citu nopietnu slimību, piemēram, ļaundabīgu audzēju, sirds un asinsvadu slimību un psihisku traucējumu, ārstēšanā. Iespēja paredzēt zāļu efektivitāti un drošumu, un pielāgot medikamentu devu, lai mazinātu smagu blakusparādību iespēju, varētu nozīmēt uzlabotu dzīves kvalitāti tūkstošiem cilvēku.
Sadarbība zinātnes un medicīnas krustpunktā
Pētījums tika īstenots, apvienojot trīs izcilu zinātnisko institūciju pieredzi un speciālistu zināšanas – pulmonologus, ķīmijas speciālistus, farmaceitus un cilvēku ģenētikas pētniekus. Viss sākās ar ideju par sadarbību, kas ļautu iegūt daudzpusīgus datus un noskaidrot, vai cilvēka gēnu variācijām ir kāda ietekme uz prettuberkulozes zāļu ietekmi. Pēc nepieciešamo atļauju iegūšanas tika uzrunāti pacienti, kuri piekrita piedalīties pētījumā, sniedzot iespēju izzināt, kā viņu organisms reaģē uz zālēm, un vai tas ietekmē ārstēšanas efektivitāti. "Mēs sakām lielu paldies visiem pacientiem, kuri piekrita piedalīties šajā pētījumā, jo bez viņu līdzdalības pētījums nebūtu iespējams," stāsta Renāte.
Zinātniskā precizitāte un pacientu labklājība
"Bioloģisko paraugu ņemšana, ģenētiskā analīze, zāļu daudzuma noteikšana asinīs un datu analīze nebija vienkārša – mēs gribējām darīt plašāk un dziļāk, lai iegūtu pēc iespējas vairāk noderīgas informācijas," stāsta Renāte, "ir viegli meklēt, kur ir gaišs, bet mēs nolēmām ieskatīties nezināmajā." Pētījuma laikā tika ievākti asins paraugi, lai iegūtu gan ģenētisku informāciju, gan arī datus par zāļu līmeni asinīs noteiktos laika punktos. Paralēli tika analizēta arī tuberkulozes mikobaktēriju DNS, lai pārliecinātos, ka zāles iedarbosies. Trīs sadarbības partneru – Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Latvijas Organiskās sintēzes institūta – pētnieki un speciālisti kopīgi strādāja, lai visus iegūtos datus sasaistītu un iegūtu nepieciešamās zināšanas, kuras palīdzēs pacientiem ātrāk atveseļoties.
Jauni rīki un metodes zāļu vielu un metabolītu noteikšanai
Projekta ietvaros tika izstrādāta jauna metode sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, kas ļauj vienlaicīgi noteikt četru zāļu vielu un to sešu metabolītu daudzumu pat no maza asins parauga. Šī metode sniedz svarīgu informāciju par to, kā un cik ātri zāļu vielas pārvēršas metabolītos jeb savienojumos, palīdzot izvērtēt pacienta reakciju uz ārstēšanu. Tāpat tika izstrādāta jaunā analīzes metode, kas ļauj pietiekoši ātri noteikt
gēnu izmaiņas visā to garumā. Šāds metožu kopums ir svarīgs, lai izprastu zāļu efektivitāti individuālā līmenī - vai konkrētam cilvēkam šīs zāles pārmērīgi uzkrājas, vai pārāk ātri noārdās, un kādas gēnu variācijas to ietekmē.
Praktiskās izmantošanas iespējas un sabiedrības informēšana
Tā kā tuberkuloze ir joprojām svarīga problēma, īpaši Latvijā, šī projekta realizācija palīdzēja arī sabiedrībai labāk izprast ārstēšanas izaicinājumus. Pētījumi un inovācijas dod lielu ieguldījumu, bet ir jāuzsver, ka, lai gan tuberkulozes ārstēšana ir efektīva, tomēr ir ārkārtīgi svarīgi neignorēt iespējamos simptomus un griezties pie ārsta pēc iespējas ātrāk. Savukārt, no praktiskā viedokļa, viens no galvenajiem pētījuma rezultātiem ir terapeitiskā zāļu uzraudzības – jeb zāļu koncentrāciju mērījumu – nozīmes pierādīšana, jo tika konstatēts, ka daudziem pacientiem zāļu koncentrācijas asinīs nav optimālas. Tas atklāj nepieciešamību pēc precīzākiem terapijas uzraudzības rīkiem. Tāpat pētījums veicināja diskusijas par pacientu līdzestību un smēķēšanas ietekmi. Piemēram, rezultāti parādīja, ka smēķētājiem biežāk ir sastopama slimības infekciozā forma, tāpēc šie pacienti slimnīcā uzturas ilgāk. Bet tieši smēķētāju vidū bija mazāk tādu gadījumu, kad pacients nepabeidza ārstēšanas kursu. "Šis bija pārsteigums arī mums, bet, padomājot dziļāk, loģika tur ir. Smēķētājiem, ilgstoši uzturoties slimnīcā, netiešā veidā tiek uzsvērts, cik svarīgi ir lietot zāles un pabeigt terapiju. Savukārt, pacientiem, kas ārstējas ambulatori, tomēr ir lielāka iespēja “pazust” no ārstu uzraudzības," skaidro Renāte.
Personalizēta ārstēšana ir mūsu nākotne un mēs nevaram paļauties uz to, ka vienas zāles derēs pilnīgi visiem indivīdiem. Tuberkulozes ārstēšanas efektivitāte ievērojami variē atkarībā no pacienta ģenētiskajiem, bioloģiskajiem un vides faktoriem, kas norāda uz nepieciešamību izstrādāt precīzākas pieejas. Šī pētījuma rezultāti apliecina, ka standarta terapijas metodes var nebūt pietiekamas, lai panāktu optimālus ārstēšanas rezultātus visiem pacientiem. Tāpēc, ir būtiski turpināt pētījumus, lai izveidotu personalizētus ārstēšanas režīmus, kas balstīti uz zinātniski pamatotiem datiem un katra indivīda unikālajām īpašībām. Šāda pieeja ne tikai uzlabos ārstēšanas iznākumus, bet arī palīdzēs efektīvāk kontrolēt tuberkulozes izplatību Latvijā un pasaulē.
Tuberkulozes ārstēšana: personalizētās terapijas perspektīvas izpēte (lzp-2020/1-0050) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) programmā. Finansē Latvijas Zinātnes padome.