1. jautājums
- Vai pētnieku drīkst iekļaut projekta pieteikumā, ja viņš šobrīd ir Latvijas nepilsonis, bet ir aktīvā naturalizācijas procesā un pilsonību iegūs līdz projekta uzsākšanai?
- Vai projekta grupā drīkst iekļaut pētnieku no Ukrainas?
Atbilde: Valsts pētījumu programmas “Aizsardzības inovāciju pētījumu programma” 2026.– 2029. gadam projektu pieteikumu atklātā konkursa nolikuma (turpmāk – nolikums) 16.2. apakšpunkts nosaka, ka, “veidojot starpdisciplināras zinātnieku grupas, iesaista tikai tādus viespētniekus un diasporas pētniekus, kuri ir NATO un/vai ES valstu pilsoņi un kuri apliecina, ka nesadarbojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu, kā arī nav iekļauti sankciju sarakstos un kuri paraksta atbilstoši sagatavotu konfidencialitātes un informācijas neizpaušanas apliecinājumu”, līdz ar to projekta īstenošanas uzsākšanas brīdī visiem zinātniskās grupas locekļiem noteikti ir jābūt NATO un/vai ES valstu pilsoņiem.
2. jautājums
- Pieteikuma veidlapa lielā mērā ir veidota pēc tradicionālo zinātnisko projektu pieteikumu principiem, prasot zinātniskās publikācijas, dalību konferencēs un citus klasiskos zinātniskās darbības rezultātus. Kā šādas prasības ir savienojamas ar projektu militāro ievirzi, ņemot vērā iespējamos ierobežojumus pētījumu rezultātu publiskošanai?
Atbilde: Projekta īstenošanas laikā sagaidāmie projekta rezultāti ir nosaukti Ministru kabineta noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” 12. punktā. Vēršam uzmanību, ka tajā nosauktie projekta rezultāti ir dažādi – ne tikai oriģināli zinātniskie raksti un dalība konferencēs, bet arī tehnoloģiju tiesības, intelektuālā īpašuma licences līgumi un jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas prototips, līdz ar to projekta pieteikumā aicinām norādīt tos rezultātus, kas visvairāk attiecas uz konkrēto izvēlēto prioritāro pētījuma jomu un mērķi. Papildus lūdzam ņemt vērā un projekta pieteikumā iekļaut Ministru kabineta rīkojumā Nr. 659 “Par valsts pētījumu programmu "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.–2029. gadam” 7. punktā nosauktos sasniedzamos rezultātus.
- 3. jautājums
Vai projekta īstenošanas laikā drīkst mainīt zinātniskās grupas sastāvu un kādi tam ir nosacījumi?
Atbilde: Projekta īstenošanas laikā zinātniskās grupas sastāvu drīkst mainīt, ievērojot nolikuma 17. punktu, 11. pielikuma “Līgums par valsts pētījumu programmas “Aizsardzības inovāciju pētījumu programma” 2026.–2029. gadam projekta īstenošanu” 2.9. apakšpunktu, kā arī ievērojot nolikuma 1. pielikuma D daļas “Projekta iesniedzēja apliecinājums” 12. punktā noteikto.
4. jautājums
- Vai dzīves gājuma aprakstā ir droši norādīt militāro pieredzi, ja to vērtēs ārējais eksperts?
Atbilde: Saskaņā ar nolikuma VII. nodaļā “Projekta pieteikuma zinātniskā izvērtēšana” aprakstīto kārtību piesaistītajam zinātniskajam ekspertam jāatbilst MK noteikumu 23. un 24. punktā noteiktajām prasībām un sankciju, drošības un informācijas aizsardzības prasībām, turklāt arī pats ekspertu atlases process notiks sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.
5. jautājums
- Ja SIA un asociācija nevar būt partneris projektā, tad kā būs iespējams nodrošināt testa platformu?
Atbilde:Tā kā valsts pētījuma programma ir nesaimnieciska programma, konsultantus ir iespējams piesaistīt tikai pakalpojuma līguma ietvaros, savukārt par plašākas testēšanas vajadzībām būs jāsazinās ar Aizsardzības ministriju.
6. jautājums
- Vai iesaistītajiem pētniekiem varētu būt mobilitātes ierobežojumi (ierobežoti braucieni uz ārzemēm) pēc iesaistes šajā pētījumā?
Atbilde: Konkrētu ierobežojumu nav, tomēr, ja rodas šaubas par atsevišķiem braucieniem, ir ieteicams sazināties ar Aizsardzības ministriju.
7. jautājums
- Nosacījums "projekts tiek uzsākts 2026. gadā" - vai tas nozīmē tikai savstarpēju līguma noslēgšanu līdz 31.12.2026. vai jau 2026. gadā jābūt kādiem finanšu darījumiem (izmaksām), lai uzskatītu, ka projekts ir uzsākts šī 2026. gada ietvaros?
Atbilde: Tā kā projekta īstenošanas līgums tiks slēgts un avansa maksājums tiks veikts 2026. gadā, arī šajā periodā finanšu aktivitātes ir jāieplāno (piemēram, publicitātes un zinātniskās grupas izmaksas). Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar nolikumu pirmais finanšu pārskats būs jāiesniedz jau par 2026. gadu.
8. jautājums
- Vai projekta īstenošanu var nodrošināt viena zinātniskā grupa vienas zinātniskās institūcijas ietvaros, vai arī ir paredzēts, ka projektā jāpiedalās vairākām zinātniskajām grupām no dažādām zinātniskajām institūcijām?
Atbilde: Zinātniskās grupas sastāvs un institūciju iesaiste var būt dažāda, proti, projektu var īstenot viena institūcija vai arī piesaistīt sadarbības partnerus, jo tas ir atkarīgs no uzdevuma un projekta iesniedzēja konkrētajām kompetencēm, infrastruktūras u.c.
9. jautājums
- Vai ir kaut kur nodefinēts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt piesaistītais komersants pakalpojuma līguma ietvaros?
Atbilde: Šāds definējums nolikumā nav sniegts, tomēr jāpatur prātā, ka tas ir saistīts ar konkrēto projekta uzdevumu, darba pakām un mērķi. Tāpat jāatceras, ka pakalpojuma izpildītāja izvēle ir atkarīga no projekta īstenotāja un tā sadarbības partneru iekšējās procedūras, kā arī Publisko iepirkumu likuma. Nepieciešamās konsultācijas par Publisko iepirkumu likumu var sniegt Iepirkumu uzraudzības birojs. Tāpat jāņem vērā, ka uz pakalpojumu/ārpakalpojumu sniedzējiem attiecas tie paši ierobežojumi, kā veidojot starpdisciplināras zinātnieku grupas, - iesaista tikai tādus viespētniekus un diasporas pētniekus, kuri ir NATO un/vai ES valstu pilsoņi un kuri apliecina, ka nesadarbojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu, kā arī nav iekļauti sankciju sarakstos un kuri paraksta atbilstoši sagatavotu konfidencialitātes un informācijas neizpaušanas apliecinājumu.
Skatīt papildinoši atbildi arī 14.jautājumā
- Komersantu iesaiste projektā ir pieļaujama kā pakalpojumu vai ārpakalpojumu sniedzējiem konkrētu tehnisku vai atbalsta funkciju veikšanai, ja tas ir objektīvi pamatots ar projekta specifiku, piemēram, prototipu izstrādi, specializētu testēšanu, sertificētu mērījumu veikšanu vai unikālas infrastruktūras izmantošanu, ražošanas demonstratoru izstrādi vai tehnisko risinājumu pielāgošanu.
- Ja projekta īstenošanai nepieciešama unikāla infrastruktūra, testēšanas platforma, specializētas tehnoloģiskās kompetences vai citi pakalpojumi, kas objektīvi nav pieejami projekta iesniedzēja vai sadarbības partneru rīcībā, komersanta piesaiste ārpakalpojuma sniegšanai ir pieļaujama un var būt pamatota. Vienlaikus arī šādos gadījumos projekta galvenais intelektuālais ieguldījums, pētniecības metodoloģija, zinātniskā vadība, rezultātu interpretācija un būtiskāko projekta rezultātu radīšana jānodrošina projekta īstenotājam un sadarbības partneriem.
- Ja ārpakalpojumā piesaistītais komersants rada lielāko daļu projekta rezultātu vai intelektuālā īpašuma, tas var liecināt, ka komersants faktiski pilda galvenā izstrādātāja lomu, kas neatbilst valsts pētījumu programmas mērķim un nesaimnieciskas pētniecības principiem.
10. jautājums
- Vai obligāti ir jābūt galvenajam izpildītājam un vai viņam jābūt doktora zinātniskajam grādam?
Atbilde: Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” projekta galvenajam izpildītājam ir jābūt zinātniekam, proti, ar doktora zinātnisko grādu. Atkarībā no konkrētā projekta struktūras galvenie izpildītāji var nebūt, tomēr parasti šie zinātniskās grupas locekļi ir atbildīgi par nozīmīgākajām darba paku sastāvdaļām un projektā tiek iesaistīti.
11. jautājums
- Rīkojums neko nesaka par publikācijām. Vai tiešām nav nepieciešamas publikācijas, lai saņemtu maksimālus punktus Impact daļā?
Atbilde: Ministru kabineta rīkojumā Nr. 659 “Par valsts pētījumu programmu "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.–2029. gadam” 8. punktā ir nosaukti obligāti izpildāmie horizontālie uzdevumi, tai skaitā 8.4. apakšpunkts “veicināt programmas īstenošanas laikā iegūto zināšanu un rezultātu izplatīšanu, sagatavojot oriģinālus zinātniskos rakstus SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, piedaloties konferencēs, demonstrācijās un veicot citus zināšanu pārneses pasākumus atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. pantā noteiktajiem ierobežojumiem (ja attiecināms)”, tomēr to, vai publikācijas konkrētā projekta īstenošanas laikā tiks sagatavotas, ir atkarīgas no konkrētā projekta mērķa un tehnoloģiju gatavības līmeņa (tehnoloģiju gatavības līmeņi ir noteikti Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 664 "Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam" ar 2026. gada 11. augusta Ministru kabineta grozījumiem Nr. 476: https://likumi.lv/ta/id/370293-grozijumi-ministru-kabineta-2024-gada-22-oktobra-noteikumos-nr664-kartiba-kada-aizsardzibas-ministrija-isteno-projektu-konkursus-militaru-vai-divejada-lietojuma-produktu-attistibas-atbalstam).
12. jautājums
- Vai universitātes administratīvajā struktūrvienībā nodarbinātu, piemēram, elektronikas inženieri, kurš nav ievēlēts zinātniskajā amatā, bet VPP projektā veiks elektronisko prototipu izstrādi un eksperimentālo testēšanu, drīkst iekļaut projekta zinātniskajā grupā kā zinātnes tehnisko personālu un viņa atlīdzību attiecināt uz projekta tiešajām personāla izmaksām?
Atbilde: Ministru kabineta noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” 2.22. apakšpunktā ir definēts, ka zinātniskajā grupā ietilpst gan zinātniskais personāls, gan zinātnes tehniskais personāls, kas piedalās projekta īstenošanā. Savukārt noteikumu 14.1.1. apakšpunkts nosaka, ka projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās plāno projekta īstenošanā iesaistītās zinātniskās grupas atlīdzību un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz projekta iesnieguma iesniedzēja atlīdzības likmes saskaņā ar iestādes noteikto darba samaksas politiku.
13. jautājums
- Vai projektam būs nepieciešams atsevišķs konts Valsts kasē?
Atbilde: Šādas prasības nav, tomēr ir nepieciešams skaidri nodalīt un atzīmēt ar specifiskiem identifikatoriem konkrētā projekta finanšu plūsmu.
14. jautājums
- Vai uzsaukums domāts tikai zinātniskām institūcijām/pētniecības iestādēm? Vai komersants var būt partneris projektā un arī saņemt finansējumu? Vai šīs programmas ietvarā uzņēmums/investors var gūt labumu, piemēram, R&D – sadarbības iespēja?
Atbilde: Projekta pieteikuma iesniedzējam jāatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” 2.12. un 9.1. apakšpunktos noteiktajam.
- Savukārt projekta sadarbības partnerim jāatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” 2.18.apakšpunktam ( sadarbības partneris – zinātniskā institūcija, kas atbilst šo noteikumu pētniecības organizācijas definīcijai, vai valsts institūcija, kurai zinātniskās darbības veikšana ir noteikta ar ārējo tiesību aktu, nolikumā vai statūtos).
- Papildus saskaņā ar nolikumu noteikti stingrāki ierobežojumi sadarbības partnera - valsts institūcijas iesaistei, kurai zinātniskās darbības veikšanai ir jābūt noteiktai ārējos tiesību aktos, tās nolikumā vai statūtos un kuras kompetencei, funkcijām vai uzdevumiem ir jābūt saistītiem ar konkursa prioritārajiem pētījumu virzieniem, kā arī tā projekta īstenošanā iesaistās ar tās valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem.
- Komersants projektā nevar būt sadarbības partneris, bet var tikt iesaistīts projektā tikai kā pakalpojumu/ārpakalpojumu sniedzējs.
Skatīt papildinoši atbildi arī 9. jautājumā
- Komersants nevar būt projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, taču tas var tikt piesaistīts kā pakalpojumu sniedzējs atsevišķu uzdevumu veikšanai. Šādai iesaistei jābūt papildinošai attiecībā pret pētniecības organizācijas kompetenci, un tā nedrīkst aizstāt projekta zinātnisko darbu vai radīt situāciju, kurā komersants kļūst par faktisko projekta izpildītāju. Projekta pieteikumā ieteicams skaidri norādīt, kuri projekta rezultāti un intelektuālā īpašuma vienības tiks radīti projekta īstenotāja un sadarbības partneru ietvaros un kuri uzdevumi tiks nodoti ārpakalpojumā.
- Plānojot ārpakalpojumus, ieteicams ievērot arī Aizsardzības ministrijas inovāciju grantu konkursu labo praksi, kur paredzēts, ka ārpakalpojumu izmaksas nepārsniedz 20 % no projekta kopējā budžeta. Lai gan šāds ierobežojums šajā konkursā nav noteikts, tas var kalpot kā orientējošs princips, lai nodrošinātu, ka projekta galvenos pētniecības uzdevumus, zinātnisko vadību un būtiskāko intelektuālo ieguldījumu īsteno projekta pieteicējs un sadarbības partneri.
- Vienlaikus komersanta iesaiste nedrīkst radīt situāciju, kurā valsts pētījumu programmas finansējums faktiski tiek izmantots konkrēta uzņēmuma pasūtījuma izpildei, produktu attīstībai vai pētniecības un attīstības (R&D) darbību finansēšanai tā saimnieciskajās interesēs. Ja būtiska projekta rezultātu, tehnoloģisko risinājumu vai intelektuālā īpašuma daļa tiek radīta komersanta interesēs vai nonāk tā rīcībā kā primārais ieguvums, tas var liecināt par slēptu komercpasūtījumu vai uzņēmuma saimnieciskās darbības atbalstu, kas neatbilst valsts pētījumu programmas mērķim un nesaimnieciskas pētniecības principiem.