IZM web titulattēls, kurā attēlotas cilvēka rokas, kas strādā ar dažādiem grafikiem, kas novietoti uz gala. Rokās tur planšeti, uz kuras ekrāna attēlotas dažādas ikonas, kas saistītas ar zinātni un inovācijām
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Otrdien, 14. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja jaunu regulējumu, kas veidos skaidru un mūsdienīgu tiesisko ietvaru zinātnes rezultātu pārnesei uz tautsaimniecību, kas veicinās inovāciju attīstību, sadarbību ar uzņēmumiem un publiski finansētu pētījumu radītās vērtības efektīvāku izmantošanu. To paredz valdībā apstiprinātie noteikumi. 

Līdz šim Latvijā nebija šāda vienota regulējuma, kas noteiktu, kā valsts zinātniskās institūcijas var komercializēt publiski finansētu pētījumu rezultātā radīto zinātību, tehnoloģijas un izgudrojumus vai veikt ieguldījumus jaunos un esošos uzņēmumos. Tas radīja juridisku nenoteiktību un kavēja tehnoloģiju pārnesi no laboratorijām līdz uzņēmējdarbības videi.

“Jaunais regulējums rada sistēmu, kas ļaus valsts zinātniskajām institūcijām aktīvāk komercializēt savus pētījumu rezultātus, ņemot vērā katras institūcijas specifiku un vajadzības. Tas ir nozīmīgs solis, lai publiskie ieguldījumi zinātnē radītu vēl lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai, konkurētspējai un iedzīvotāju labklājībai,” skaidro izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone

Jaunie noteikumi paredz, ka katrai valsts zinātniskajai institūcijai būs jāizveido skaidra iekšējā kārtība intelektuālā īpašuma pārvaldībai un komercializācijai. Institūcijas noteiks komercializācijas potenciāla izvērtēšanas, lēmumu pieņemšanas, risku pārvaldības un atlīdzības izmaksas principus. Tāpat paredzēta prasība dokumentēt komercializācijas procesus un nodrošināt to caurskatāmību.

Regulējums nosaka trīs galvenos komercializācijas veidus – licencēšanu, tiesību atsavināšanu vai tiesību kopīgu izmantošanu, ieguldot uzņēmumu pamatkapitālā, vai veidojot kopuzņēmumu. Tas ļaus zinātniskajām institūcijām izvēlēties konkrētajam izgudrojumam vai tehnoloģijai piemērotāko attīstības modeli, vienlaikus ievērojot publisko līdzekļu efektīvas izmantošanas principus un Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumu. 

Būtiska regulējuma daļa ir arī pētnieku motivācijas stiprināšana. Noteikumi paredz, ka zinātnisko institūciju darbiniekiem, kuru radītie intelektuālie rezultāti tiek veiksmīgi komercializēti, ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību no gūtajiem ienākumiem. Tas veicinās pētnieku iesaisti inovāciju radīšanā un sekmēs zinātnes sasniegumu nonākšanu līdz praktiskam pielietojumam. 

Vienlaikus regulējums ievieš principus ieguldījumu riska novērtēšanai un pārvaldībai, ļaujot zinātniskajām institūcijām ieguldīt augsta potenciāla inovāciju projektos, tostarp agrīnas attīstības stadijas jaunuzņēmumos. Šāda pieeja balstīta starptautiskajā praksē un veicina zinātniski ietilpīgu uzņēmumu attīstību Latvijā. 

Paredzams, ka jaunais regulējums uzlabos sadarbību starp zinātnisko un uzņēmējdarbības sektoru, sekmēs jaunuzņēmumu veidošanos, palielinās publiski finansētu pētījumu ekonomisko atdevi un veicinās inovāciju attīstību tādās nozarēs kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselības aprūpe, biotehnoloģijas, lauksaimniecība un izglītība. 

Ar apstiprināto noteikumu projektu “Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju un izgudrojumu saimniecisko izmantošanu, ieguldījumu novērtēšanu, riska toleranci un atlīdzību noteikšanu” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.