Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” īstenotās Platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai (BioPhoT)” ietvaros, kur Platformas īstenotājs Organiskās sintēzes institūts ir veicis pētniecības un inovāciju projektu (PIP) konkursa 1. kārtas vērtēšanu, kā rezultātā 79 PIP pieteikumu autori, kuri sasniedza noteikto kvalifikācijas slieksni, tika aicināti iesniegt pilnos projektu pieteikumus administratīvajai un zinātniskajai vērtēšanai Latvijas Zinātnes padomes ekspertu panelī.
LZP līdz noteiktajam termiņam – 11.07.2025 sistēmā NZDIS, tika iesniegti 75 projektu pieteikumi no 10 zinātniskajiem institūtiem/pētniecības organizācijām, kopumā 11 viedās specializācijas jomās un 14 primārajās nozarēs, kuru autori jau bija sasnieguši noteikto kvalifikācijas slieksni konkursa pirmajā vērtēšanas kārtā.
Administratīvās izvērtēšanas gaitā tika pārbaudīta atbilstība konkursa nolikumam, tehniskajiem nosacījumiem un dokumentācijas pilnīgums. Pieteikumi, kas atbilst visām prasībām, ir nodoti tālākai – zinātniskajai izvērtēšanai, ko veiks neatkarīgi ārvalstu eksperti.
Šī gada 24. jūlijā LZP ir pabeigusi pētniecības un inovāciju projektu konkursa otrās kārtas pieteikumu administratīvo vērtēšanu, attiecīgi apstiprinātie projektu pieteikumi tiks nodoti zinātniskajai vērtēšanai ārvalstu ekspertiem.
- Visi iesniegtie pieteikumi ir lietišķie pētījumi un atbilst projekta nosacījumos definētajām RIS 3 jomām “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija" un "Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas", kas uzsver pētniecības praktisko orientāciju. Projektu pieteikumos pārliecinoši dominē inženierzinātņu un tehnoloģiju nozare, kas veido lielāko daļu no visiem iesniegtajiem pieteikumiem. Šis fakts norāda uz augstu attīstības potenciālu šajā jomā, īpaši risinājumu izstrādē, kas pielietojami praktiskās nozarēs — no būvniecības līdz medicīnas tehnoloģijām.
- Otrajā vietā pēc iesniegto projektu skaita ierindojas dabaszinātnes, kas apliecina Latvijas pētnieku stabilo iesaisti fundamentālos pētījumos, tai skaitā fizikā, ķīmijā un materiālzinātnēs. Tās bieži vien kalpo par pamatu tehnoloģiskām inovācijām, kuras vēlāk tiek attīstītas inženiertehniskā virzienā.
- Salīdzinoši mazāks, bet nozīmīgs projektu apjoms novērojams medicīnas un veselības zinātnēs. Šo jomu klātbūtne atspoguļo pieaugošo izpratni par sabiedrības veselības nozīmi zinātniskajā attīstībā.
- Iesniegto projektu struktūra ir daudzveidīga, bet ar skaidru akcentu uz tehnoloģiski orientētām zinātnes nozarēm, vienlaikus saglabājot vietu starpdisciplināriem un sabiedrības vajadzībās balstītiem pētījumiem.
Starp vadošajām iesniedzējorganizācijām – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, kā arī Platformas partneri, piemēram, RSU, LOSI, EDI un CFI. Projektus iesniedzēji demonstrē plašu pētniecisko kapacitāti un spēju virzīt projektus dažādās zinātnes nozarēs, īpaši inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un veselības jomā.
Papildus šīm vadošajām augstskolām, pieteikumus iesniegušas arī citas institūcijas. Tas liecina par daudzveidīgu institucionālo pārstāvniecību, kur līdzās akadēmiskajai videi aktīvi iesaistās arī pētniecības institūti un publiskā sektora organizācijas.
Svarīga tendence ir arī pētījumu īstenošana sadarbībā ar citiem partneriem. Dati rāda, ka biežākie sadarbības partneri ir:
- LU Cietvielu fizikas institūts,
- Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs,
- RTU (arī kā partneris citiem iesniedzējiem).
Šāda iesaiste apliecina, ka daudzu projektu īstenošana balstās uz stabilām institucionālajām sadarbībām un infrastruktūras pieejamību. Partnerības ir svarīgs resurss augstākas pievienotās vērtības radīšanai, ļaujot apvienot zināšanas un tehnoloģijas no dažādām institūcijām.
Kopumā projektu pieteikumu vide demonstrē labi strukturētu un sadarbībai atvērtu pētniecības ekosistēmu, kurā dominē valsts vadošās augstskolas, bet nozīmīgu lomu spēlē arī tematiski specializētas pētniecības institūcijas.
Lielākais projektu īpatsvars koncentrējas uz inženiersistēmu un tehnoloģiju attīstību, kas atbilst Latvijas ekonomikas transformācijas mērķiem uz augstas pievienotās vērtības produktiem. Tā ir stabila bāze eksporta un rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanai. Daudzos projektos novērojama vairāku specializācijas jomu kombinācija, kas liecina par vēlmi risināt problēmas sistēmiski, integrējot zināšanas no dažādām jomām — piemēram, biotehnoloģiju izmantošana būvmateriālos vai IKT lietojums veselības aprūpē.
Kopumā projektu idejas atspoguļo spēcīgu orientāciju uz risinājumiem ar praktisku pielietojumu – sākot no medicīnas un farmācijas, līdz materiālzinātnēm, būvniecībai un digitālajām tehnoloģijām. Tās parāda Latvijas zinātnieku spēju:
- reaģēt uz aktuāliem sabiedrības izaicinājumiem (veselība, klimats, drošība),
- radīt zināšanu ietilpīgus produktus ar eksporta potenciālu,
- strādāt starpdisciplinārā vidē, kur inženierija saplūst ar bioloģiju, fizikālajām metodēm un digitālajām tehnoloģijām.
Par BioPhoT projektu
Projekts paredz ilgtermiņa starpdisciplināras pētniecības un inovāciju platformas izveidošanu, kas līdz 2032. gadam īstenos pētniecības un inovāciju projektus:
viedās specializācijas stratēģijas jomā – biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija (terapijas pieejamības uzlabošana dzīvildzes un darbspējas pieaugumam, attīstot zāļu, to transportformu un vakcīnu ražošanas tehnoloģijas, īstenojot zāļvielu pārprofilēšanu, jaunu zāļu atklāšanu un attīstības pētījumus, kā arī identificējot jaunus biomarķierus un attīstot precīzijas medicīnas risinājumus);
viedās specializācijas stratēģijas jomā – fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas (optikas, fotonikas, mikroelektronikas, mikrofluīdikas ierīču, viedo materiālu, datu pārraides un sakaru tehnoloģiju, sensoru un inženiersistēmu, robotikas un nākotnes lietu interneta risinājumu attīstīšana).
Platformu veido konsorcijs, tā koordinators ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) un sadarbības partneri – Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR), Cietvielu fizikas institūts (CFI), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (LBMC), Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU).
Platformas mērķi
- Attīstīt akadēmiskās pētniecības un lietišķās zinātnes kompetences inovatīvu un komercializējamu produktu un tehnoloģiju izstrādei.
- Līdz 2032. gadam radīt 35 jaunas vismaz TRL 3-4 līmeņa tehnoloģijas, no kurām vismaz 23 jāatbilst TRL 5-6 līmenim. Vismaz 4 tehnoloģijām jābūt sasniegušām komercializācijas fāzi.
- Platforma par svarīgu uzdevumu izvirza inovāciju izglītības un tehnoloģiju pārneses apmācību jautājumus, veicinot dialogu starp zinātniekiem, komercsektoru un politikas veidotājiem. Šī pieeja ļaus mazināt plaisu starp zinātni un komercsektoru, uzlabojot iespēju izgudrojumiem pārvarēt t.s. “nāves ieleju” to attīstības ceļā.
- Platformas stratēģiskā ietekme ir tās mērķī identificēt idejas ar zemu TRL līmeni, bet labu komercializācijas potenciālu un, īstenojot projektu, to paaugstināt, tādējādi sagatavojot konkurētspējīgus pieteikumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) komercializācijas grantu konkursiem.
