Vidzemes Augstskolas (ViA) vadošā pētniece Ieva Gintere ir cilvēks, kurā satiekas teorētiska domāšana, radošums un gatavība mācīties jauno. Viņas ceļš uz zinātni sācies mūzikā – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur iegūts doktora grāds muzikoloģijā. Taču, lai gan profesionālā izglītība saistīta ar mūziku, Ieva apzināti izvēlējās pētnieces ceļu. Mūzika un māksla no viņas dzīves nav pazudusi – tās kļuvušas par viņas galveno pētījuma lauku arī pēcdoktorantūras programmā.
Ieva neslēpj, ka lēmumu par savu profesionālo ceļu savulaik pieņēma pragmatiski un, galvenais, balstoties godīgā pašvērtējumā. Viņa apzināti izvēlējās jomu, kurā viņas stiprās puses var pilnvērtīgi realizēties.
“Lai gan mūzika ir viena no manām kaislībām, es gluži vienkārši nejutos pietiekami talantīga, lai profesionāli spēlētu orķestrī vai veidotu izpildītājmākslinieces karjeru. Tajā pašā laikā es skaidri apzinājos citas savas stiprās puses – man ir izteikti teorētisks prāts un dabiska interese par pētniecību. Mani nebaida darbs vienatnē – man patīk koncentrēties, lasīt, domāt un rakstīt. Pētniecība tādējādi šķita loģiska izvēle,” viņa stāsta.
Pētīt to, kas vēl nav izpētīts
Ievas akadēmiskā interese ir vērsta uz 21. gadsimta laikmetīgo estētiku – attēliem, skaņām, audiovizuāliem darbiem un kultūras artefaktiem, kas raksturo mūsu laiku. Viņa uzsver, ka tieši pēdējās desmitgades mākslā un kultūrā vēl ir salīdzinoši maz aprakstītas. Šajā pētījumu laukā Ieva meklē saiknes starp mākslas vēsturi un šodienu: kas ir pavisam jauns, kas ir senas idejas turpinājums un kā idejas laika gaitā transformējas.
Viens no viņas pašas minētiem piemēriem ir “kļūdas” un “troksnis” kā estētiski paņēmieni. Ja reiz tie kādā mākslas darbā vai mūzikas skaņdarbā bija joks vai provokācija, šodien tie kļuvuši par pilnvērtīgu mākslas valodu.
Starptautiskā sadarbībā taps digitālā izstāde
Šobrīd Ieva īsteno pēcdoktorantūras projektu “Digitālo mākslas spēļu attīstība un prāta ekoloģija 21. gadsimtā (EcoMind)” (Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/009). Projekts norisinās Vidzemes Augstskolā sadarbībā ar Orleānas Mākslas un dizaina augstskolu Francijā (École Supérieure d’Art et de Design d’Orléans) un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu RISEBA.
Ievas vadībā projektā iesaistīti arī studenti no visām trim augstskolām, kuri apgūst virtuālās realitātes tehnoloģijas. Projekts paredz virkni aktivitāšu, taču tā praktiskais rezultāts būs virtuāla laikmetīgās mākslas izstāde “EcoMind” – digitāla izstāde, kurā tiks eksponēti Latvijā tapuši 21. gadsimta jauno mediju mākslas darbi, kuru tematiskais fokuss ir ekosistēma un vide. Ieceres īstenošanā Ieva pauž pateicību ViA virtuālās realitātēs laboratorijai, kā arī asociētajam profesoram Arnim Cīrulim personīgi.
Projektā būtiska ir arī digitālo prasmju attīstīšana un darbs ar studentiem. Ieva atzīst, ka tieši mācīšanās ir viens no lielākajiem ieguvumiem: pētniece apgūst digitālā dizaina un programmēšanas pamatus, strādā ar virtuālās realitātes vides veidošanu un ciešāk sadarbojas ar tehnoloģiju speciālistiem. Viņasprāt, tas ir virziens, bez kura mūsdienās vairs nevar iztikt: humanitāro zinātņu pētniekiem arvien biežāk jāspēj strādāt arī digitālajā telpā.
Pēcdoktorantūra kā iespēja izaugsmei
Ieva ir viena no pētniecēm, kas pēcdoktorantūras iespēju izmantojusi jau otro reizi, un programmu vērtē kā būtisku atbalstu akadēmiskajai izaugsmei: “Šī programma ir stabils pamats tālākai akadēmiskai karjerai. Tā nav tikai finansējums, bet arī laiks un strukturēta vide, lai saprastu, kā darbojas zinātniskā vide. Tas ir starta kapitāls jaunajam pētniekam – neko labāku nevar gribēt!”
Viņa uzsver, ka trīs gadu laikā, pateicoties programmas sniegtajām iespējām, iespējams ne tikai īstenot savu zinātnisko ieceri, bet arī iemācīties akadēmiskās “spēles noteikumus” – kā veidot publikācijas, kā attīstīt sadarbības, kā strukturēt savu zinātnisko ceļu.
Ieva neslēpj, ka pētniecība, viņasprāt, ir joma un profesija, kas jāizvēlas ciešā saistībā ar savu personību un raksturu.
“Pētniecība prasa spēju būt vienam ar savām domām, un tas nav piemērots visiem,” viņa uzsver.
Tieši tāpēc Ieva augstu vērtē to, ka mūsdienās par karjeras izvēli skolās runā arvien agrāk – jau no pirmajām klasēm bērni tiek aicināti domāt par savām interesēm, spējām un rakstura iezīmēm. Viņasprāt, šāda pieeja dod jauniešiem daudz plašākas iespējas pieņemt apzinātus lēmumus par nākotni. Uzrunājot jaunās sievietes, kuras interesē mākslas, tehnoloģiju un zinātnes mijiedarbība, bet vēl šaubās, Ieva iedrošina nebaidīties no sava ceļa un ļaut tam veidoties soli pa solim.
Viņa pati savā darbā jūtas īstajā vietā: “Pētniecība gluži vienkārši ir tas, kas man visvairāk piestāv.”
Programma "Pēcdoktorantūras pētījumi"" Latvijā tiek realizēta ar ES fondu līdzfinansējumu. Programmas mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes, veicināt viņu zinātnisko kapacitāti un nodrošināt karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, stiprinot pētniecības cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu pētnieku skaita pieaugumu Latvijā. 1.1.1.9. pasākums “Pēcdoktorantūras pētījumi” (2024.-2029.) administrē Latvijas Zinātnes padome.
- Plašāka informācija par programmu: www.lzp.gov.lv/lv/pecdoktoranturas-programma
