Jaunie pētnieki maina pasauli: četri stāsti par PostDoc projektiem Latvijā

PostDoc jeb pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programma sniedz iespēju jaunajiem zinātniekiem turpināt karjeru pēc doktora grāda iegūšanas, īstenojot neatkarīgus pētījumus un attīstot zinātnisko kompetenci. Programmas mērķis ir veicināt zinātnes izcilību, inovāciju radīšanu un jauno zinātnieku integrāciju starptautiskajā pētniecības vidē. 

 “Pēcdoktorantūras pētījumi” ( 1.1.1.9. pasākums) mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu.

Ksenija Lāce, Rīgas Tehniskā universitāte

• Pētījums: Spēliskošana organizāciju integrācijas procesā

Ksenijas Lāces pēcdoktorantūras pētījums turpina viņas disertācijas tēmu par informācijas tehnoloģiju un organizatorisko izmaiņu mijiedarbību uzņēmumu apvienošanās procesos. Viņa pēta, kā cilvēkiem palīdzēt saprast un pārvaldīt sarežģītos procesus, kad divas organizācijas apvienojas vai sadarbojas.

Lai mācīšanās būtu efektīvāka un aizraujošāka, Ksenija izmanto spēliskošanas (gamification) pieeju – viņas mērķis ir izstrādāt digitālu spēli, kas ļauj reālistiski simulēt organizāciju integrācijas situācijas. Šādi tiek radīts interaktīvs mācību rīks, kas palīdz attīstīt stratēģisko domāšanu un izpratni par pārmaiņu vadību.

“Zinātnē man visvairāk patīk apziņa, ka pasaule nav statiska – tu vari to mainīt,” saka pētniece.

Ilze Māliņa, Rīgas Tehniskā universitāte

• Pētījums: Jaunu katalizatoru izstrāde bioaviācijas degvielas ražošanai

Ilze Māliņa pēcdoktorantūras projektā izstrādā jaunus katalizatorus, lai no eļļu atlikumiem iegūtu ilgtspējīgu bioaviācijas degvielu. Pētījumā tiek izmantoti dažādi metāli, kurus uznes uz augsta virsmas laukuma materiāla, analizējot to ietekmi uz gala produkta īpašībām.

Projekta mērķis ir radīt katalītiskās hidroapstrādes procesu, kas ļautu iegūt degvielu ar uzlabotām īpašībām, atbilstoši aviācijas nozares prasībām. Šis pētījums sniedz ieguldījumu zaļās enerģijas un aprites ekonomikas attīstībā.

“Nepieciešama pacietība un mērķtiecība, lai sasniegtu to, ko esi iecerējis,” uzsver pētniece.

Kristaps Valkovskis, Rīgas Tehniskā universitāte

Pētījums: Jaunu enerģētisko materiālu izstrāde aizsardzības nozarei

Kristapa Valkovska pētījums ir viens no pirmajiem Latvijā, kas veltīts enerģētisko materiālu izstrādei un pielietojumam militārajā un aizsardzības nozarē. Projekts aptver jaunu sprāgstvielu, munīcijas un aizsardzības tehnoloģiju izstrādi ar mērķi attīstīt drošākus un efektīvākus risinājumus.

Šī joma ir ļoti inovatīva un līdz šim maz attīstīta gan Latvijā, gan pasaulē — tā prasa radošu domāšanu un drosmi eksperimentēt. Kristaps uzsver, ka tieši ideju pārvēršana praktiskos risinājumos laboratorijā ļauj radīt reālas inovācijas, kas maina pasauli.

“Katru dienu ir kas jauns — viss atkarīgs no tā, ko spējam izdomāt un īstenot,” stāsta jaunais zinātnieks

Oskars Krišāns, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”

• Pētījums: Mežu noturība pret vēju un koku mehāniskās īpašības

Oskara Krišāna pētījums mežzinātnē koncentrējas uz koku noturību pret vēju un mežaudžu pielāgošanos klimata apstākļiem. Viņš analizē, kā dažādi faktori – piemēram, bojājumi vai cirtes – ietekmē koka mehāniskās īpašības un stabilitāti.

Lauka darbos tiek izmantotas mērīšanas iekārtas un virvju vinčas, lai simulētu vēja slodzi un novērtētu, kā deformējas koksne. Šādi iegūtie dati palīdz saprast, kā saglabāt mežus noturīgus un veselus nākotnē.

Oskars uzsver arī zinātnieku sadarbības nozīmi: “Pasaulē šajā jomā valda ļoti laba komunikācija – kolēģi viens otru atbalsta ar padomu, tehniku un pieredzi. Tāpat kā koki audzē, mēs, zinātnieki, atbalstām viens otru.”