Latvijā arvien biežāk runājam par veselīgu dzīvesveidu. Latvijas iedzīvotājus visās vecumu grupās dažādos pasākumos, iniciatīvās un kampaņās aicina kustēties vairāk, sportot, ēst pareizāk, apmeklēt ārstus, pievērst uzmanību dažādiem simptomiem un savlaicīgi veikt dažādas veselības pārbaudes. Taču dati atspoguļo citu dzīves realitāti - mēs sastopamies ar vienu no augstākajiem aptaukošanās rādītājiem Eiropā, nevienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un zemām zināšanām par pacientu tiesībām. Mūsu dzīvesveids kopumā ir mazkustīgs, kā rezultātā ar aptaukošanos saskaras viena no četrām sievietēm un viens no sešiem vīriešiem Latvijā. Tā ir būtiska sabiedrības veselības problēma, ko identificējusi Veselības ministrija un kurai zinātnieki tagad mēģina rast risinājumu ar moderniem un praksē izmantojamiem līdzekļiem.
Valsts pētījumu programmas (VPP) projektā “Latvijas iedzīvotāju veselībpratības novērtēšana un pilnveidošana: uz populāciju orientētās informatīvas izglītošanas platformas izstrāde un validācija dzīvesveida saistīto risku izpētei un uzraudzībai”, kurā sadarbojas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pētnieki, Latvijas Universitātes speciālisti un digitālās veselības uzņēmums “Longenesis”, tiek veidota jauna pieeja, kuras pamatā ir divi virzieni: izglītot cilvēkus par viņu tiesībām ārstēšanās procesā, tādējādi stiprinot pacientu tiesības, un izstrādāt bezmaksas digitālu platformu, kas palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem novērtēt savu dzīvesveidu un saņemt personalizētus ieteikumus veselības uzlabošanai.
Zinātnieki, kuri darbojas šajā projektā, uzsver, ka veselīgs dzīvesveids ir ne tikai uzturs un kustība, bet arī zināšanas un spēja rīkoties. Proti, sabiedrības veselības stāvoklis uzlabosies tikai tad, ja iedzīvotāji zinās savas tiesības, sapratīs, kur vērsties pēc palīdzības, kāda informācija viņiem ir jāsaņem, un izmantos mūsdienu digitālos rīkus, kas monitorē dzīvesveidu un var padarīt vieglāku ikvienam iespēju savu dzīves ritmu un paradumus uzlabot pašam.
Zināt savas tiesības - nozīmīga veselībpratības sadaļa
Zinātnieku darba mērķis bija ievākt datus un izvērtēt Latvijas iedzīvotāju veselībpratību un zināšanas par pacienta tiesībām. Pētījuma rezultāti rāda, ka ir nepieciešams īpaši veicināt pacientu tiesību īstenošanu slimnīcās. Tieši šeit pētījuma dalībnieki savu pacientu tiesību īstenošanas pieredzi kopumā vērtēja viszemāk, salīdzinot, piemēram, ar ārstu speciālistu un ģimenes ārstu apmeklējumiem. Slimnīcās īpaši ir jāuzlabo informācijas sniegšanas kvalitāte par turpmāko ārstēšanos, rehabilitāciju, sociālajiem pakalpojumiem un rīcību veselības problēmu gadījumā. Šī informācija ir daļa no pacientu tiesībām, kuru jāsaņem pilnvērtīgi, izrakstoties no slimnīcas un pēc ārsta apmeklējuma.
Ievērojamai daļai iedzīvotāju joprojām trūkst e-veselības izmantošanai nepieciešamās prasmes un zināšanas par iespējām īstenot savas pacientu tiesības e-veselībā. Daudzi pat neapzinās, ka vietnē “E-veselība” var norādīt savu gribu par tuvinieku iesaisti un informēšanu ārstniecības procesā, vai orgānu ziedošanu. Tieši senioriem, mazākumtautību pārstāvjiem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem ir vislielākās grūtības gan ar digitālo resursu izmantošanu pacientu tiesību jomā, gan ar savu tiesību īstenošanu. Daļa pacientu baidās aizstāvēt savas tiesības, jo jūtas atkarīgi no ārstiem, īpaši nopietnu diagnožu gadījumā.
Zinātnieki uzsver, ka savu tiesību nezināšana nav tikai formāls sīkums, tā var ietekmēt iespējas saņemt nepieciešamo veselības aprūpi un veselības aprūpes kvalitāti.
Tāpēc projektā ir izveidoti ieteikumi veselības aprūpes nozarei un politikas veidotājiem par to, kā padarīt pacientu tiesību informāciju saprotamāku, vieglāk pieejamu un izmantojamu praksē. Zinātnieki fokusējas uz to, lai šīs tiesības ir nevis tikai teksti likumos, bet arī reāls atbalsts cilvēkam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, analizējot jomas, kurās pacienti piedzīvot vislielākās neskaidrības vai informācijas trūkumu, zinātnieki ir izstrādājuši ieteikumus informatīviem materiāliem vienkāršā valodā, komunikācijas uzlabošanai ārstniecības iestādēs, rekomendācijas par uzlabojumiem e-veselības sistēmā un priekšlikumus pacientu tiesību praktiskai ieviešanai, t.sk. atbalsta pasākumiem mazaizsargātajām grupām.
Ar “ēd mazāk un kusties vairāk” nepietiek
Medicīnas speciālisti visā pasaulē ir atteikušies no uzskata, ka dzīvesveidu nosaka tikai cilvēka “gribasspēks”. Proti, nepietiek tikai ar padomu - ēd mazāk, kusties vairāk un esi disciplinēts. Veselību ietekmē stress, miegs, ģimenes paradumi, sociālā vide un informācijas pieejamība. Daļu cilvēki apzinās, bet par daļu nemaz neaizdomājas. Piemēram, to, cik svarīgu un daudzpusīgu lomu cilvēka ķermenī, pašsajūtā un veselībā spēlē kvalitatīvs miegs vai veseli zobi, vai ilgstošs stress. Zinātnieku komanda liekot kopā neskaitāmus dzīvesveida un paradumu faktorus, nonāca pie secinājuma, ka cilvēkiem ir vajadzīgs rīks, kas palīdz saprast, kas tieši viņu dzīvesveidā rada riskus un kā tos labot, nevis vainot sevi par gribasspēka trūkumu vai norakstīt lietas uz “iedzimtību”.
Tieši šo problēmu risina otrs projekta virziens, kurā pētnieki izstrādāja un testēja digitālu veselībpratības platformu. Jaunā platforma ir veidota, sadarbojoties ārstiem, pētniekiem, juristiem un IT speciālistiem. Projekta laikā tā bija pieejama bez maksas, latviešu valodā ikvienam Latvijas iedzīvotājam no 18 gadu vecuma. Veselībpratības platforma darbojas 2 līmeņos:
- anonīmais, vienreizējais līmenis. Aizpildot šo, iedzīvotāji saņēma sava dzīvesveida novērtējumu un rekomendācijas dzīvesveida uzlabošanai, pamatojoties uz sniegtām atbildēm. Pētniekiem šī sadaļa ļāva uzkrāt datus par kopēju sabiedrības veselības stāvokli.
- ilgtermiņa pētījums, kurā dalībnieki piedalījās kā autorizēti/ identificēti cilvēki, atkārtoti ik pa 3 mēnešiem. Pētījuma dalībnieki, kuri izvēlējās šo iesaisti, guva no pētījuma visvairāk. Pieslēdzoties platformai ar saviem datiem, tā ļauj novērtēt savus ikdienas paradumus un saprast, kā tie ietekmē veselību. Digitālās platformas algoritms tika veidots tā, lai dalībnieks saņemtu peronalizētas un pielāgotas rekomendācijas tajās dzīvesveida sadaļās, kurās vajadzīgi uzlabojumi vai paradumu maiņa. Aizpildot modificētu anketu pēc 3 un 6 mēnešiem, tika vērtēts progress šajos punktos, un sniegti papildus informatīvie materiāli, lai uzlabotu dalībnieka rezultātus.
Platforma analizēja dalībnieka atbildes un sniedza personiski pielāgotus ieteikumus miega, uztura, fizisko aktivitāšu un stresa mazināšanas jomā. Tā tika veidota tā, ka katrs Latvijas iedzīvotājs, kas izveidojis savu dzīvesveida profilu laiku palaikam saņem aicinājumu atjaunot savus datus, kurus sistēma analizē kontekstā ar iepriekšējiem datiem un izmaiņām. Cilvēks redz un fiksē pārmaiņas laika gaitā: kā mainās paradumi, kur parādās risks un kad būtu vērts vērsties pie kāda speciālista. Visas rekomendācijas tiek veidotas sadarbībā ar ārstiem, pētniekiem un veselības jomas ekspertiem, nodrošinot, ka tās ir zinātniski pamatotas, nevis internetā atrasti padomi. Rekomendāciju izstrādē pētnieku komanda pamatojās uz pieejamiem apstiprinātājiem vaselībpratības materiāliem, izveidoja veselīgo maltīšu grāmatu ar receptēm, un video formāta vingrošanas programmas ar pieaugošu sarežģītību, kā arī apkopoja citus rīkus veselības un labbūtības uzlabošanai.
No 2025. gada oktobrī pētnieki slēdza iespēju jauniem dalībniekiem pievienoties ilgtermiņa programmā un uzsāka datu analīzi. Vēl līdz 2025. gada beigām ikvienas iedzīvotājs var piedalīties anonīmajā projekta sadaļā, aizpildot pētījuma anketu vienu reizi un saņemot rekomendācijas dzīvesveida uzlabošanai. Platforma ir veidota vienkārša un saprotama, lai to varētu izmantot arī tie, kuriem digitālā vide nav ikdiena. Izmēģini to šeit: https://engage.longenesis.com/lv/sabiedribasveseliba
Pēc projekta beigām pētnieku komandas uzdevums atrast iespēju un finansējumu, lai turpinātu attīstīt digitālo platformu un nodrošināt tās pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Kas būs ieguvēji? Visi — sākot no iedzīvotājiem līdz valstij kopumā
Zinātnieku mērķis šajā VPP projektā ir novērtēt Latvijas iedzīvotāju veselībpratību un ar veselībpratību saistītas tiesības, lai izstrādātu ieteikumus situācijas uzlabošanai. Ilgtermiņā projekts ir vērsts uz veselībpratības uzlabošanu, nevienlīdzības mazināšanu un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu. Zinātnieku pārliecība ir ka, sabiedrības veselība kopumā ir atkarīga no prasmēm saprast un pielietot informāciju par savu veselību, izmantot digitālos rīkus, zināt savas tiesības, nebaidīties uzdot jautājumus, pieņemt tālredzīgus lēmumus par savu veselību. Projekta mērķis ir padarīt šo ceļu vieglāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Pētnieki sniedz arī priekšlikumus, kā padarīt veselības sistēmu saprotamāku un efektīvāku, ļoti praktisku ieteikumu formā, Pētnieki sagatavoja arī ieteikumus valsts politikas pilnveidošanai pacientu tiesību jomā, piedāvājot risinājumi, kā mazināt digitālās nevienlīdzības plaisu veselības jomā, kā arī dodot norādes par pētījumiem, kas turpmāk palīdzēs uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.
