Akadēmiskā brīvība ir viens no demokrātiskas un uz zināšanām balstītas sabiedrības pamatprincipiem. Tā nodrošina iespēju zinātniekiem, akadēmiskajam personālam un augstskolām neatkarīgi radīt jaunas zināšanas, veikt pētījumus, mācīt un paust zinātniskos secinājumus bez nepamatotas politiskas, institucionālas vai cita veida iejaukšanās.
Brīva un neatkarīga zinātne ir priekšnoteikums uzticamai, pierādījumos balstītai informācijai, inovācijām un ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Akadēmiskās un zinātniskās brīvības pamats Latvijā izriet arī no Satversmes 113. panta, kas nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības. Tādējādi zinātniskā jaunrade ir nostiprināta kā konstitucionāla vērtība, uzliekot valstij pienākumu nodrošināt vidi, kurā zinātnieki var brīvi veikt pētniecību, radīt jaunas zināšanas un aizsargāt sava darba rezultātus.
/ Latvijas Republikas Satversme. https://likumi.lv/ta/id/57980 /
Akadēmiskā brīvība Latvijas tiesiskajā regulējumā - Latvijā akadēmiskās brīvības principi nostiprināti gan Zinātniskās darbības likumā, gan Augstskolu likumā.
ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS LIKUMS
Zinātniskās darbības likuma 2. pants nosaka, ka viens no likuma mērķiem ir noteikt zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, vienlaikus nostiprinot valsts rūpes par zinātni kā būtisku sabiedrības attīstības faktoru.
Savukārt likuma 8. pants paredz zinātnieka tiesības:
- brīvi izvēlēties pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savai kompetencei un humānisma principiem;
- piedalīties atklātos zinātnisko projektu konkursos Latvijā un ārvalstīs;
- saņemt un pārvaldīt zinātniskajai darbībai piešķirto finansējumu likumā noteiktajā kārtībā;
- pilnveidot savu kvalifikāciju un iesaistīties starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā;
- bez cenzūras publicēt zinātniskās darbības rezultātus paša izvēlētos izdevumos.
Zinātniskās darbības likuma 21. pants nosaka, ka zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no dibinātāja vai izveidotāja ietekmes. Tas garantē institūta neatkarību pētniecības satura, zinātnisko lēmumu un akadēmisko procesu īstenošanā, aizsargājot zinātnes objektivitāti un zinātnieku profesionālo neatkarību.
Šīs tiesības veido zinātniskās darbības neatkarības pamatu un nodrošina vidi, kurā zinātniskie secinājumi balstās pierādījumos, nevis ārējā ietekmē.
AUGSTSKOLU LIKUMS
Augstskolu likums akadēmisko brīvību saista ar augstskolu autonomiju. Likuma 4. pants nosaka, ka augstskolas ir autonomas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kuru autonomiju raksturo akadēmiskā brīvība un līdzsvarota atbildības sadale starp valsti, dibinātāju un augstskolas pārvaldi.
Savukārt 6. pants nosaka, ka akadēmiskā brīvība ietver:
- studiju brīvību;
- pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvību;
- mācīšanas brīvību;
- vārda brīvību.
Tas nozīmē, ka augstskolām ir pienākums nodrošināt vidi, kurā iespējama brīva zināšanu radīšana, nodošana un akadēmiskā diskusija.
AKADĒMISKĀ BRĪVĪBA EIROPAS SAVIENĪBĀ
Akadēmiskā brīvība ir nostiprināta arī Eiropas Savienības pamattiesībās. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pants nosaka, ka humanitāro un eksakto zinātņu pētījumi ir brīvi un tiek respektēta akadēmiskā brīvība.
Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība atzīst:
- zinātniskās pētniecības brīvību;
- akadēmiskās brīvības ievērošanu;
- aizsardzību pret nepamatotu politisku vai institucionālu iejaukšanos pētniecībā.
AKADĒMISKĀ BRĪVĪBA EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPĀ
Akadēmiskā brīvība ir viens no Eiropas Pētniecības telpas (European Research Area – ERA) pamatprincipiem.
2021. gadā pieņemtajā Eiropas Pētniecības un inovācijas paktā (Pact for Research and Innovation in Europe) Eiropas Savienības dalībvalstis apņēmās stiprināt:
- akadēmisko brīvību;
- pētniecības integritāti;
- pētniecības organizāciju institucionālo autonomiju;
- brīvu zinātnisko sadarbību.
Savukārt pašlaik tiek izstrādāts ERA Act, kura pieņemšana plānota tuvākajā laikā. Paredzēts, ka tas stiprinās Eiropas Pētniecības telpu, veicinās pētnieku mobilitāti un zināšanu apriti, uzlabos pētniecības un inovācijas sistēmu koordināciju, attīstīs pētniecības infrastruktūras, kā arī nostiprinās zinātniskās pētniecības brīvības un pētniecības integritātes aizsardzību visā Eiropas Savienībā.
Kāpēc akadēmiskā brīvība ir svarīga?
Akadēmiskā brīvība nodrošina, ka zinātniskie pētījumi tiek veikti neatkarīgi, balstoties uz zinātniskajām metodēm un pierādījumiem. Tā veicina kritisko domāšanu, inovācijas un starptautisku sadarbību, vienlaikus stiprinot sabiedrības uzticēšanos zinātnei. Brīva zinātne un autonomas akadēmiskās institūcijas ir nozīmīgs priekšnoteikums kvalitatīvai augstākajai izglītībai, ilgtspējīgai inovāciju attīstībai un demokrātiskas sabiedrības stiprināšanai.