Arnis Kokorevičs savu profesionālo darbību ar zinātni ir saistījis vairāk nekā četrdesmit gadus. Darbu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā viņš uzsāka 1981. gadā kā laborants, vēlāk strādājot par inženieri, jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, zinātnisko līdzstrādnieku un vadošo pētnieku. Zinātniskajā darbā viņš ir veicis pētījumu plānošanu, organizējis un īstenojis eksperimentālo darbu, apkopojis un izvērtējis pētījumu rezultātus, sagatavojis zinātniskās publikācijas un piedalījies zinātnisko projektu realizācijā. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā viņš ir bijis vairāk nekā 60 zinātnisko publikāciju, konferenču tēžu, kopsavilkumu un patentu autors vai līdzautors. Tādējādi ar savu zinātnisko darbību Arnis Kokorevičs ir sekmējis Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniskās izcilības un kapacitātes pieaugumu.
No 2004. gada Arnis Kokorevičs ir strādājis arī par starptautisko zinātnisko projektu vadītāju, nodrošinot pilnu Eiropas Savienības 6. un 7. ietvara programmas, programmas “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” projektu vadības ciklu – sākot no projektu pieteikumu sagatavošanas un līgumu slēgšanas līdz projekta resursu, aktivitāšu, personāla un finanšu vadībai, rezultātu izvērtēšanai un pārskatu sagatavošanai. Viņš bija 6. ietvara programmas projekta “Latvijas Pētnieku mobilitātes centrs: izveidošana un darbība (RESMOB-LATVIA)” vadītājs un 7. ietvara programmas projekta “Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas Institūta pētnieciskā potenciāla realizēšana Eiropas Pētniecības telpā (WOOD-NET)” tehniskais vadītājs. Šo projektu īstenošana bija vērsta uz Latvijas pētnieku mobilitātes, starptautiskās sadarbības un Latvijas pētniecības institūciju kapacitātes stiprināšanu Eiropas Pētniecības telpā, tostarp veicinot institūta jaunās zinātnieku paaudzes pētnieciskās pieredzes un zinātniskās kapacitātes stiprināšanu. Aktīvā darbība Eiropas Savienības starptautisko pētniecības projektu īstenošanā un vadīšanā ir devusi nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, gan Latvijas pētniecības starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā.
Būtisks ir arī Arņa Kokoreviča ieguldījums Latvijas pārstāvniecībā Eiropas līmeņa zinātnes politikas un pētniecības atbalsta struktūrās. No 2004. gada viņš bija Izglītības un zinātnes ministrijas nominēts Latvijas EURAXESS Servisu centra vadītājs un līdz 2014. gadam pārstāvēja Latviju EURAXESS Servisu centru tīkla pārstāvju darba grupā. No 2009. līdz 2014. gadam viņš bija Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijas Cilvēkresursu un mobilitātes vadības grupā, savukārt no 2008. līdz 2018. gadam – Latvijas pārstāvis Eiropas Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības novērtēšanas tīklā. Darbs šajās struktūrās devis iespēju gan pārstāvēt Latvijas intereses, gan pārņemt citu Eiropas valstu pieredzi zinātniskās darbības izvērtēšanā un uzturēt profesionālus kontaktus ar Eiropas Pētniecības telpas valstu ekspertiem. Arnim Kokorevičam, pārstāvot Latviju EURAXESS Servisu centru tīklā, izdevies panākt lielāku Latvijas atpazīstamību Eiropas pētniecības telpā, kas rezultējies Latvijas zinātnisko institūciju kā partneru uzaicināšanu citu Eiropas Savienības valstu starptautisku pētniecības projektu izstrādē un īstenošanā, tādējādi nodrošinot starptautiskā finansējuma piesaisti.
Kopš 2012. gada Arnis Kokorevičs savu profesionālo pieredzi un zinātnisko kompetenci iegulda Latvijas Zinātnes padomes darbā. No 2014. līdz 2022. gadam viņš bija Latvijas Zinātnes padomes zinātniskais sekretārs, no 2022. līdz 2026. gadam vadīja Programmu un projektu analītikas nodaļu, bet kopš 2026. gada strādā par vecāko ekspertu. Šajā laikā viņš ir piedalījies Latvijas Zinātnes padomes administrēto projektu konkursu organizēšanā, informācijas apkopošanā un analīzē par konkursiem, projektiem un to rezultātiem, zinātniskās darbības un tās rezultātu analīzes sistēmas izstrādē un pilnveidošanā, zinātniskās darbības vērtēšanas un administrēšanas jautājumu risināšanā, kā arī komunikācijā ar zinātnisko sabiedrību un plašāku sabiedrību. Latvijas Zinātnes padomes zinātniskā sekretāra amatā viņš nodrošināja arī padomes darba organizēšanu un lēmumu projektu sagatavošanu.
Arņa Kokoreviča profesionālajā darbībā būtiska vieta ir zinātniskās darbības rezultātu analīzei un izvērtēšanai. Viņš ir papildinājis zināšanas scientometrijā un bibliometrijā Eiropas Scientometrijas vasaras skolā, apgūstot zinātnisko darbu izvērtēšanas metodes un aktuālās pieejas. Šīs kompetences izmantotas arī publikācijās un pētījumos par pētniecības finansējuma atdevi, zinātnisko projektu finansēšanas shēmu izvērtēšanu un zinātniskās darbības rezultātu analīzi. Strādājot Latvijas Zinātnes padomē, Arnis Kokorevičs ir sagatavojis un līdzautorībā izstrādājis vairākus pētījumus par Latvijas zinātnes finansējuma rezultativitāti un atdevi, tostarp par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansējuma atdevi sociālekonomisko kategoriju kontekstā un zinātnes finansējuma atdeves novērtēšanas kritērijiem. Starptautiskā līmenī publicēti arī viņa pētījumi par Latvijas Zinātnes padomes grantu shēmu izvērtēšanu un zinātnes ainavas analīzi, izmantojot scientometrijas metodes.Uzkrātās zināšanas un pieredzi Arnis Kokorevičs ir izmantojis, izveidojot un regulāri aktualizējot zinātniskās darbības projektu izvērtēšanas sistēmu un metodoloģiju. Pēc viņa izstrādātās metodikas Latvijas Zinātnes padome regulāri veic zinātnisko pētījumu un programmu lietderības un sociālās ietekmes novērtēšanu.
Arņa Kokoreviča profesionālo kompetenci papildina starpdisciplināra izglītība. Viņam ir ķīmijas doktora zinātniskais grāds, kā arī jurista kvalifikācija un sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē. Šāds zinātniskās un juridiskās kompetences apvienojums ir bijis īpaši nozīmīgs ilggadējā profesionālajā darbībā zinātnes, pētniecības projektu vadības, zinātniskās darbības izvērtēšanas un zinātnes pārvaldības jomās, kā arī spējā veiksmīgi sadarboties ar dažādu nozaru speciālistiem un pārstāvēt Latviju starptautiskās ekspertu darba grupās.
Kopumā Arnis Kokorevičs ar vairāk nekā četrdesmit gadus ilgu profesionālo darbību zinātnē, pētniecības projektu vadībā un zinātnes pārvaldībā ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā. Viņa darbs ir sekmējis zinātniskās darbības kvalitātes izvērtēšanu un analīzi, pētniecības projektu efektīvu administrēšanu, Latvijas pētnieku starptautisko sadarbību un integrāciju Eiropas Pētniecības telpā, kā arī uz zināšanām un datiem balstītas pieejas nostiprināšanu Latvijas zinātnes pārvaldībā.
