“Zinātne palīdz stiprināt Latvijas pārtikas ķēdes drošību un līdz ar to mūsu valsts patstāvību un neatkarību no ārējiem faktoriem. Pēdējie gadi parādīja, cik ātri piegādes ķēdes var izjukt — pandēmija, karš, klimata pārmaiņas, enerģijas krīze. Ja Latvija spēj ražot un uzglabāt savu pārtiku droši un neatkarīgi, mēs spējam pastāvēt arī krīzē,” saka Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa, kura vada Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai 2023–2025” projektu “GreenAgroRes”.
Viņa mūs vārda tiešā nozīmē izved cauri visai pārtikas ķēdei - no sēklas, dārza līdz veikalam un galdam. Dalija ir viena no vadošajām pētniecēm zinātnieku komandā, kas strādā pie tā, lai Latvija spētu ražot, uzglabāt un lietot drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārtiku, arī krīzes laikā, un iekļauties Eiropas Savienības noteiktajos Zaļā kursa mērķos.
Projekts “GreenAgroRes” palīdz Latvijai sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus: mazāk pesticīdu, vairāk bioloģiskās lauksaimniecības, tīrāki ūdeņi un veselīgāka zeme. Tas nozīmē — tīrāku pārtiku, drošāku vidi un stiprāku valsti. Eiropas Zaļais kurss sola pārmaiņas visai Eiropai, taču Latvijā tās notiek jau tagad ar lielu zinātnieku darba ieguldījumu — laboratorijās, dārzos un siltumnīcās.
Pētnieki no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Agroresursu un ekonomikas institūta, Dārzkopības institūta un BIOR sadarbojas, lai no lauka līdz galdam izveidotu drošu un pilnvērtīgu pārtikas ķēdi. “Zaļais kurss nav tikai par dabu un tās interesēm, tas strādā arī cilvēku labā,” uzsver Dalija Segliņa. “Kad pārtika ir droša, vietēja un kvalitatīva, mēs paši esam drošāki. Valsts, kas spēj pati sevi pabarot, ir valsts, kas spēj sevi aizstāvēt.”
Mazāk ķīmijas, vairāk saules – gudrā dārzkopība
Dārzkopības institūtā Dobelē pētnieki pārskata ābeļu audzēšanas principus, lai radītu tīrāku un veselīgāku ražu. “Mēs sargājam ābolu no kaitēkļiem un slimībām, bet vēlamies lietot mazāk ķīmijas,” skaidro Dalija Segliņa. “Tāpēc šeit mēs eksperimentējam ar vainagu formām, veidojam šaurākas lapotnes, lai saule labāk izžāvē lapas un augļus. Tad slimības izplatās mazāk, un ābols ir tīrāks un vieglāk novācams.”
Šī ir augstas precizitātes dārzkopība, kur zinātnieki ir vienlaikus agronomi, kuri izmanto dronus, sensorus un kameras, lai regulāri novērtē dārzu veselību un augsnes mitrumu, analizētu datus un precīzi izvēlētos dārza kopšanas metodes, nepieciešamo, mitruma, minerālu un pesticīdu apjomu. “Tā mēs samazinām pesticīdu lietošanu, resursu patēriņu un izmaksas. Rezultātā iegūstam drošāku pārtiku un mazāku atkarību no importa,” stāsta pētniece.
Ja vēlies uzzināt vairāk par gudro dārzkopību, skaities LTV raidījuma “Rīta panorāma” sižetu.
Zinātne, kas skatās arī ūdenī
Pētnieki šajā projektā rūpējas par vēl vienu būtisku pārtikas drošības posmu - ūdens un zivju kvalitāti. “Viens no produktiem, kas mūsu uzturā ir īpaši nozīmīgs, ir zivs. Tāpēc kopā ar BIOR Zivju resursu departamentu un ķīmijas ekspertiem mēs analizējam zivis no četriem Latvijas lielākajiem ezeriem — lai pārliecinātos, ka tās ir drošas uzturā un sniedz cilvēkam labumu, nevis kaitējumu.” Šie pētījumi ļauj saprast, kā civilizācijas radītie faktori un klimata pārmaiņas ietekmē zivju kvalitāti un līdz ar to arī cilvēku veselību. Tā ir vēl viena pārtikas drošības dimensija — zinātne, kas sargā mūs burtiski no dabas līdz galdam.
Ābols pārtop šķīvī
Pārtikas produkti, neatkarīgi no tā, cik veselīgi vai pareizi audzēti tie ir, nonākot pārstrādē un ražošanā, rada pārtikas atkritumus. Tāpēc nākamais solis drošas pārtikas ķēdē un gudrā saimniekošanā, ir saprast, ko ar tiem darīt. Zinātnieku laboratorijās pārtikas atkritumi iegūst jaunu dzīvi.
“No klijām un augļu spiedatliekām mēs radām ēdamus traukus, pilnīgi dabīgus un bioloģiski noārdāmus,” stāsta Dalija Segliņa. “Tie satur daudz šķiedrvielu, tātad tie ir noderīgi mūsu veselībai, un tos tiešām var apēst! Nekas neiet zudumā. Tas ir veids, kā izmantot visu, ko daba dod.” Šāda pieeja ir resursu drošības stratēģija, nevis modes tendence. Ja mēs spējam izmantot to, kas mums jau ir, mēs kļūstam stiprāki un neatkarīgāki.
No sūkalām – proteīns nākotnei
Piena pārstrādē arī rodas blakusprodukti, kas agrāk tika izmesti, kļūst par vērtīgu resursu.
“No siera ražošanas atlikuma - sūkalām - mēs iegūstam augstvērtīgas olbaltumvielas, ko var izmantot pārtikā, sporta uzturā vai medicīnā,” skaidro pētniece. “Tas ir stāsts par to, kā no nulles radām produktu ar pievienoto vērtību - mazāk atkritumu, vairāk resursu Latvijā.”
Lielākais izaicinājums ir šo procesu komercializēt. “Proteīna daudzums no sūkalām nav liels, tāpēc jāatrod veids, kā padarīt šo procesu ekonomiski izdevīgu un piemērotu ražošanai lielākos apjomos. Pie tā mēs šobrīd strādājam.”
Droša un videi draudzīga pārtikas uzglabāšana
Vienreizlietojamā plastmasa pasaulē kļuvusi par milzīgu problēmu. Tā nonāk vidē, ūdeņos un pat pārtikā. Tomēr pilnīga atteikšanās no iepakojuma arī nav risinājums, jo pārtika bez aizsardzības ātrāk bojājas un kļūst nedroša.
“Mēs strādājam pie tā, lai radītu iepakojumu, kas ir drošs gan cilvēkiem, gan dabai, gan izdevīgs ražošanā,” skaidro Dalija Segliņa. “Testējam bioloģiski noārdāmus pārklājumus un lakas, kas aizstāj plastmasas slāni, bet saglabā gaismas caurlaidību un produkta svaigumu. Daudzos gadījumos tas darbojas pat labāk nekā plastmasa.”
Pētījumos tiek mērīta arī gaismas caurlaidība, jo daudzi produkti bojājas tieši gaismas ietekmē. “Ar šiem jaunajiem materiāliem mēs varam būtiski pagarināt pārtikas uzglabāšanas laiku, neizmantojot kaitīgas vielas,” piebilst pētniece.
Ja vēlies ieskatīties, kā Latvijas zinātnieku laboratorijās top videi draudzīgi iepakojumi, skaties LTV raidījuma “Rīga panorāma” sižetu.
Valsts pētījumu programmas projekts “GreenAgroRes” apvieno Latvijas zinātniekus, lai radītu ilgtspējīgus risinājumus mūsu dabas resursu gudrai izmantošanai un atbalstītu Eiropas Zaļā kursa mērķus. Pētījumos tiek meklēti veidi, kā ražot kvalitatīvu un konkurētspējīgu pārtiku videi draudzīgā veidā, kā uzlabot veselību ar jauniem produktiem un kādi iepakojumi ir visefektīvākie pārtikas drošai uzglabāšanai ilgtermiņā militārajā un civilajā nozarē. Pētnieki izvērtē dažādu risinājumu ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pesticīdu lietošanas mazināšanai, dzīvnieku veselības drošībai, augstas vērtības pārtikas radīšanai un aprites ekonomikas iespējām – piemēram, biodegradējamu iepakojumu izstrādei no lauksaimniecības blakusproduktiem. Zinātnieku, noslēdzot projektu ir radījuši:
-
- divus jaunus produktus un tehnoloģijas;
- 9 ieteikumi valsts pārtikas ražošanas politikai;
- dabai draudzīgu iepakojumu pārtikas precēm;
- jaunus, augstvērtīgus pārtikas produktus, kas radīti no ražošanas blakusproduktiem;
- mākslīgā intelekta iesaistes veidus pārtikas kvalitātes kontrolē;
- bioloģiskus augu aizsardzības līdzekļus.
