Parasti par elektrību sākam domāt tikai tad, kad tās nav. Taču aiz vienas gaismas ieslēgšanas slēpjas sarežģīta sistēma, kurai ik sekundi jāpielāgojas daudziem mainīgiem faktoriem. Jo vairāk energosistēmā ienāk saules paneļi, elektroauto, baterijas un citas tehnoloģijas, jo sarežģītāk kļūst prognozēt elektroenerģijas ražošanu un patēriņu. Tieši šeit arvien nozīmīgāku lomu var spēlēt mākslīgais intelekts (MI), palīdzot ātrāk analizēt situāciju, pamanīt iespējamos riskus un atbalstīt stabilāku energosistēmas darbību. Lai gan ikdienā šos procesus lielākoties neredzam, rezultātu izjūtam ikreiz, kad ieslēdzam gaismu un elektroenerģija ir pieejama tieši tad, kad tā ir nepieciešama.
MI nozīme enerģētikā pieaug līdz ar pašas sistēmas sarežģītību. Tajā arvien lielāku lomu ieņem atjaunīgie energoresursi, baterijas, elektroauto, siltumsūkņi un citas tehnoloģjijas, kuru darbību ietekmē gan laikapstākļi, gan cilvēku paradumi. Vienlaikus elektroenerģijas ražošanai un patēriņam ik brīdi jābūt līdzsvarā.
Tradicionālās energosistēmu analīzes metodes joprojām ir nepieciešamas, taču MI sniedz papildu iespējas, jo tas spēj ātri apstrādāt lielus datu apjomus, pamanīt sakarības un laikus pievērst speciālistu uzmanību iespējamiem riskiem. Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) projektu vadītāja Anna Mutule MI salīdzina ar ļoti ātru un gudru asistentu, kas nepārtraukti pārskata milzīgu informācijas daudzumu un norāda operatoram uz situācijām, kurām nepieciešama uzmanība.
Kur MI jau var palīdzēt?
Viens no nozīmīgākajiem MI izmantošanas virzieniem enerģētikā ir spēja precīzāk prognozēt elektroenerģijas ražošanu, patēriņu un tīkla noslodzi. Jo precīzāk iespējams paredzēt, kas notiks nākamajā stundā vai dienā, jo efektīvāk iespējams izmantot esošo infrastruktūru un operatīvi pielāgoties izmaiņām.
MI jau šobrīd var palīdzēt analizēt laikapstākļu un sensoru datus, kā arī precīzāk prognozēt, cik daudz elektroenerģijas saražos saules un vēja elektrostacijas. Tas ļauj energosistēmai labāk sagatavoties ražošanas svārstībām un efektīvāk plānot enerģijas plūsmas. Būtiska joma ir arī uzraudzība. Tāpat MI var analizēt lielu daudzumu mērījumu datu, lai savlaicīgi pamanītu energosistēmas drošības un iekārtu stāvokļa izmaiņas, kas liecina par iespējamiem bojājumiem vai sistēmas nestabilitāti. Piemēram, transformatoru temperatūras, slodzes un vibrāciju dati var palīdzēt identificēt nolietojuma pazīmes vēl pirms iekārta sabojājas.
"MI regulāri analizē dažādus darbības parametrus, lai atklātu agrīnas brīdinājuma pazīmes, kas liecina par iekārtu nolietošanos. Tas ļauj apkopes darbus plānot jau iepriekš, nevis reaģēt pēc bojājuma," skaidro Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) pētnieks Migels Ramiress-Gonzaless.
Pieaugot atjaunīgās enerģijas izmantošanai, arvien svarīgāk kļūst gudri plānot elektroenerģijas patēriņu. MI var palīdzēt noteikt piemērotāko laiku bateriju un elektroauto uzlādei, kā arī citu energoietilpīgu ierīču lietošanai, ņemot vērā tīkla noslodzi un enerģijas pieejamību.
Latvijai šajā jomā ir labs tehnoloģiskais pamats. Viedie skaitītāji, modernizēta pārvades sistēma un pieejami dati rada priekšnoteikumus, lai MI tehnoloģijas enerģētikā ne tikai izmantotu, bet arī attīstītu. Tas nozīmē, ka Latvijā jau ir pieejami dati un infrastruktūra jaunu digitālo risinājumu attīstīšanai.
Pēc Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu 2025. gadā arvien nozīmīgāka kļuvusi precīza sistēmas stāvokļa uzraudzība un dinamiska vadība.
Latvijas priekšrocība ir tās nelielais mērogs, kas ļauj pētniekiem, universitātēm un energouzņēmumiem ātrāk sadarboties un testēt jaunas tehnoloģijas. "Latvijai būtu jābūt drosmīgākai – ne tikai pārņemot citu valstu pieredzi, bet arī pašai vairākuzņemoties iniciatīvu," uzsver Anna Mutule.
Vienlaikus ar datu pieejamību vien nepietiek. Lai MI risinājumi enerģētikā būtu uzticami, datiem jābūt kvalitatīviem, savietojamiem un droši izmantojamiem. "Enerģētikā nevar vienkārši izvēlēties jebkuru MI modeli un pieslēgt to elektrotīklam. Sistēmai jābūt pārbaudāmai, uzticamai un kiberdrošai," norāda Migels Ramiress-Gonzaless.
Nākamais solis ir ieviest MI tehnoloģijas energosistēmas ikdienas darbā, lai efektīvāk izmantotu resursus un veicinātu stabilāku energoapgādi.
MI enerģētikā – palīgs, nevis lēmumu pieņēmējs
Jo lielāka ir MI loma energosistēmā, jo svarīgāks kļūst jautājums – cik lielā mērā tehnoloģijai uzticēt lēmumus?
Elektroenerģijas sistēma ir kritiskā infrastruktūra, tādēļ MI nevar būt "melnā kaste"*, kuras ieteikumiem vienkārši uzticamies. Ir svarīgi saprast, kā konkrētais ieteikums radies, kādi dati izmantoti un cik uzticams ir rezultāts. Kritiskās energosistēmas vadībā MI neaizstāj speciālistus, bet palīdz viņiem ātrāk pamanīt riskus un pieņemt labākus lēmumus. Vislabākos rezultātus var sasniegt, apvienojot MI ātrumu ar cilvēka pieredzi un spēju izvērtēt situāciju.
Enerģētikā automatizētas sistēmas jau šobrīd tiek izmantotas procesos, kuros nepieciešama reakcija milisekundēs, piemēram, aizsardzības sistēmās. Taču tas nenozīmē, ka visa energosistēmas vadība būtu jānodod MI. "Kritiskās situācijās svarīgi ir ne tikai saņemt MI ieteikumu, bet arī saprast, kā tas radies un vai tam var uzticēties," skaidro Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētniece Anna Mutule. "MI šeit būtu jāuztver kā padomdevējs, nevis autonoms lēmumu pieņēmējs, saglabājot cilvēka kontroli pār augsta riska lēmumiem," papildina Migels Ramiress-Gonzaless.
Vienu no šādiem risinājumiem Latvijas un Šveices pētnieki attīsta LACISE projektā, veidojot detalizētu Baltijas elektroenerģijas sistēmas dinamisko modeli, lai palīdzētu savlaicīgi atpazīt riskus Baltijas elektroenerģijas sistēmā. Tajā iespējams simulēt situācijas, kuras reālajā vidē speciāli izraisīt nebūtu vēlams, piemēram, elektrostacijas atslēgšanos, elektrolīnijas bojājumu vai vairākus traucējumus vienlaikus.Ar simulācijas modeli pētnieki var detalizēti izvērtēt, kā energosistēma reaģētu uz dažādiem traucējumiem, taču tūkstošiem šādu scenāriju izvērtēšana prasa daudz laika un skaitļošanas jaudas. Šo simulāciju rezultāti tiek izmantoti, lai apmācītu MI ātrāk atpazīt līdzīgas situācijas.
"Simulācijā redzam, kā energosistēma reaģē dažādos apstākļos, savukārt MI apmācām ātri atpazīt šādas situācijas," skaidro Anna Mutule.
Līdzīgi kā cilvēks mācās no piemēriem, arī MI vispirms jāparāda daudz dažādu situāciju, lai tas spētu atpazīt līdzīgas pazīmes nākotnē. Tas ir īpaši svarīgi enerģētikā, kur potenciāli kritiskas situācijas sastopamas salīdzinoši reti, taču to sekas var būt ļoti nopietnas. Nav iespējams paļauties tikai uz reāliem traucējumiem, lai iegūtu pietiekami daudz datu MI apmācībai, tāpēc šādas situācijas nepieciešams droši izspēlēt simulācijās.
Mērķis ir radīt agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas palīdz laikus pamanīt riskus un rīkoties, pirms tie rada nopietnas problēmas.
Taču izaicinājums ir tas, ka nopietni traucējumi energosistēmās notiek reti, līdz ar to arī reālu datu par tiem ir maz. Tāpēc MI apmācībā jāizmanto ne tikai vēsturiskie dati, bet arī pētnieku zināšanas un dažādos modeļos izspēlēti scenāriji.
Kā MI ieguvumus sajutīs elektrības lietotājs?
MI nav pašmērķis. Tā galvenais ieguvums būs drošāka elektroapgāde, mazāk traucējumu un efektīvāka enerģijas izmantošana. Lielākā daļa tā darba notiks nemanāmi – sistēmas palīdzēs prognozēt elektroenerģijas ražošanu, uzraudzīt tīkla noslodzi un laikus pamanīt iespējamas problēmas.
"Mēs ikdienā neredzam algoritmus, kas regulē luksoforus, bet jūtam rezultātu, ja satiksme kļūst raitāka," salīdzina Anna Mutule. "Līdzīgi arī enerģētikā MI vērtība visvairāk būs jūtama tieši tad, ja lietotājam par tā darbību nebūs īpaši jādomā."
Praktiski tas var nozīmēt mazākus elektroapgādes pārtraukumu riskus, uzticamāku sistēmas darbību sarežģītos laikapstākļos un efektīvāku enerģijas izmantošanu. Nākotnē MI varētu kļūt daudz redzamāks arī mājsaimniecībās. Piemēram, mājā ar saules paneļiem, bateriju, siltumsūkni un elektroauto cilvēkam pašam nebūtu jāseko līdzi laikapstākļiem, elektrības cenām un desmitiem citu faktoru, lai pieņemtu labākos lēmumus.
Gudra enerģijas vadības sistēma nākotnē varētu pati izvērtēt, kad visizdevīgāk uzlādēt elektroauto, izmantot baterijā uzkrāto enerģiju vai darbināt siltumsūkni, vienlaikus ievērojot cilvēka noteiktās vajadzības – piemēram, lai auto no rīta būtu uzlādēts vai mājās būtu komfortabla temperatūra.
Tomēr svarīgi gala lēmumijoprojām paliktu cilvēka rokās. MI palīdzētu atrast efektīvāko risinājumu, bet tehnoloģiju attīstības mērķis nebūtu aizstāt cilvēku, bet padarīt enerģijas izmantošanu vienkāršāku, drošāku un gudrāku. Galu galā labākais MI pielietojums enerģētikā būs tas, ko cilvēki ikdienā pat nepamanīs, jo energosistēma darbosies uzticamāk un enerģija tiks izmantota efektīvāk.
*Sistēma, kuras lēmumu pieņemšanas loģika nav saprotama cilvēkiem.
Šveices un Latvijas sadarbības programma "Lietišķā pētniecība" ir daļa no Šveices ieguldījuma ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā, stiprinot divpusējo sadarbību starp Šveici, partnervalstīm un Eiropas Savienību. Programma veicina Latvijas zinātnes un inovāciju attīstību, atbalstot projektus viedo materiālu, informācijas tehnoloģiju un viedās enerģētikas jomā. Programmu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi.
Šveices un Latvijas sadarbības programma “Lietišķā pētniecība” ir daļa no Šveices ieguldījuma ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā, stiprinot divpusējo sadarbību starp Šveici, partnervalstīm un Eiropas Savienību. Programma veicina Latvijas zinātnes un inovāciju attīstību, atbalstot projektus viedo materiālu, informācijas tehnoloģiju un viedās enerģētikas jomā. Programmu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi.