Latvijas Zinātnes padome izvērtējusi 2019. gada Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmas (FLPP) projektu ilgtermiņa ietekmi. Pārskatā analizēta informācija par 43 no 47 konkursā atbalstītajiem projektiem, vērtējot, kā to rezultāti turpinājuši attīstīties trīs gadus pēc projektu noslēguma. Analīze rāda, ka valsts finansējums pētniecībai rada ne tikai jaunus zinātniskus rezultātus, bet arī ilgtermiņa ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību.
Praktiskā ietekme redzama visās zinātņu nozaru grupās. Inženierzinātnēs attīstīti prototipi, materiāli un tehnoloģiskie risinājumi, piemēram viedās fasādes pētniecības virzienā 2025. gadā reģistrēts patents dinamiskai fasādes sistēmai ar siltumenerģijas uzkrāšanu.
Medicīnas un veselības zinātnēs pētījumu rezultāti turpinājuši attīstīties diagnostikas, ārstēšanas, pacientu uzraudzības un aprūpes risinājumos. Attīstīta vakcīnu tehnoloģija, kas sadarbībā ar ražotāju nonākusi līdz klīnisko pētījumu posmam zemesriekstu alerģijas ārstēšanā. Prostatas vēža molekulārās attēldiagnostikas pētījumu pieredze turpināta starptautiskā projektā kopā ar partneriem no 12 citām Eiropas valstīm, savukārt asins mikrobioma pētniecībā izveidotās metodes tiek izmantotas turpmākos pētījumos par mikrobiomu kā iespējamu neinvazīvu biomarķieri hronisku slimību izpētē. ME/HNS jeb hroniskā noguruma sindroma pētniecība attīstījusies digitālas pacientu uzraudzības un aprūpes virzienā, bet Alcheimera slimības pētījumos iegūtā kompetence izmantota jaunu metožu, prototipu, biobankas un datu risinājumu attīstībā.
Dabaszinātnēs pētījumi turpināti jaunu materiālu, detektoru, sintēzes metožu un vides monitoringa pieeju attīstībā, kā arī starptautiskā sadarbībā. Lauksaimniecības, meža un veterinārajās zinātnēs pētniecība palīdzējusi attīstīt slimību uzraudzību, selekciju, precīzo lopkopību un viedo augļkopību. Piemēram, mašīnmācīšanās, droni un digitāli rīki izmantoti augu slimību agrīnai atpazīšanai un precīzāku lēmumu pieņemšanai augļkopībā.
Sociālajās zinātnēs pētījumu rezultāti izmantoti izglītībā, sabiedrības veselībā un rīcībpolitikas jautājumu risināšanā. Pētījumi devuši datus par pusaudžu ekrāna laika un fizisko aktivitāšu saistību ar veselību, palīdzējuši attīstīt skolotāju profesionālās pilnveides risinājumus un padziļinājuši izpratni par dezinformācijas un sazvērestības vēstījumu ietekmi uz demokrātijas noturību.
Humanitārajās un mākslas zinātnēs projektu rezultāti izmantoti kultūras mantojuma digitalizācijā, atvērto datu un valodas resursu attīstībā. Projektos radītās pieejas palīdz padarīt Latvijas kultūras un valodas materiālus pieejamākus pētniecībai, izglītībai un digitālajai videi.
Pārskats parāda, ka pētniecības ietekme bieži kļūst redzama tieši pēc projekta noslēguma – jaunos projektos, patentos, tehnoloģijās, sadarbībā, studiju procesā un praktiskos risinājumos. FLPP finansējums tādējādi veido ne tikai atsevišķu pētījumu rezultātus, bet arī pamatu ilgākai Latvijas zinātnes, tautsaimniecības un sabiedrībai nozīmīgu zināšanu attīstībai.