Ziemeļvalstu un Latvijas zinātniskā sadarbība pieaug un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tā nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Mazas valstis ir spēcīgākas, kad tās apvieno spēkus, dalās ar resursiem un infrastruktūru kā viens reģions. Saprotot vienam otra stiprās puses un nodrošinot izcilības papildināmību, sadarbība var radīt kvalitatīvu un ietekmīgu pētniecību, kas nāk par labu visai sabiedrībai. Šādas atziņas paustas 27. maijā notikušajā pasākumā “Strengthening Research Impact Through Nordic–Baltic Collaboration”.
To rīkoja Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar NordForsk un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. Notikums pulcēja pētniekus, finansētājus un politikas veidotājus, lai kopīgi pārrunātu, kā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis var stiprināt zinātnes kvalitāti, redzamību un ietekmi sabiedrībā.
Pasākumu atklāja Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja Elita Zondaka un NordForsk direktors Džonijs Mogensens (Johnny Mogensen), savukārt NordForsk pārstāve Kristina Andersena (Kristin Andersen) iepazīstināja ar finansējuma iespējām un veidiem, kā Latvijas pētnieki var iesaistīties kopīgos Ziemeļvalstu un Baltijas projektos.
Latvijas zinātnieki pasākumā prezentēja savus veiksmes stāstus - pētniecības projektus mākslīgā intelekta atbildīgas izmantošanas un ilgtspējīgas mežsaimniecības jomās, kas tapuši NordForsk programmu "Responsible use of AI" un "Sustainable future of forests" ietvaros. Prezentācijām sekoja paneļdiskusija par Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbību kā ceļu uz augstvērtīgu un ietekmīgu zinātni, kā arī neformāla tīklošanās.
