Trešdien, 18. jūnijā, Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki prezentēs jaunākos aptaujas datus par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju politiskajiem uzskatiem, politisko uzvedību un mediju lietojumu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Šī gada pavasarī veiktās Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju aptaujas dati ne vien liecina par pieaugošu nenoteiktību un nepārliecinātību saistībā ar sensitīvien un strīdīgiem jautājumiem Latvijā un pasaulē, bet arī atklāj pielāgošanās stratēģijas un jaunās realitātes izpratnes mehānismus šajā iedzīvotāju grupā. Aptaujas rezultāti izgaismo Latvijas rusofonās minoritātes ģeopolitiskos priekšstatus, pašcenzūru un attieksmi pret sociālo kontroli, politiskā aktīvisma potenciālu, kā arī mediju lietošanas paradumu maiņu.
Pasākumā LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns stāstīs par rusofono iedzīvotāju priekšstatiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Institūta pētniece Oskana Žabko skaidros Latvijas krievvalodīgo īstenotās pašcenzūras prakses un sociālās kontroles mehānismus. Savukārt LU tenūrprofesore Inta Mieriņa analizēs Latvijas krievvalodīgo politisko līdzdalību un tās izaicinājumus. Tikmēr RSU vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs un LU pētniece Anastasija Tetarenko-Supe skaidros, kā mainījušies krievvalodīgo iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un attieksmes pret medijiem pēc 2022. gada.
Aptaujas rezultātu prezentācija notiks 18. jūnijā plkst. 12.00 Konrāda Adenauera fonda telpās, Marijas ielā 13 k-1, Rīgā.
Aptauja īstenota LU un RSU projektā “Baltijas krievvalodīgā identitāte pārmaiņu gaidās: politiskā uzvedība, robežu veidošana un mediju prakses pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā”. Šī trīsgadīgā projekta mērķis ir analizēt Latvijas un Igaunijas rusofonās identitātes dinamiku Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gaismā. Projektu finansiāli ir atbalstījusi Latvijas Zinātnes padome ar Fudmentālās un lietišķo pētījumu programmas starpniecību (projekta nr. lzp-2023/1-0239). Aptaujas īstenošanu Latvijā un Igaunijā ir atbalstījis Konrāda Adenauera fonds.