Devītajā raidieraksta "Redzi tālāk!" epizodē gados jauni, bet jau pieredzes bagāti zinātnieki un Latvijas Zinātnes padomes "Pēcdoktorantūras pētījumi" projekta vadītāja Baiba Kajaka-Kargane diskutē par pētniecības ceļu no laboratorijas līdz praktiskiem risinājumiem.
Kādas ir šobrīd aktuālās pēcdoktorantūras atbalsta programmas, kur projektu finansējums parāda, ka ir nepieciešamība pēc stabila, ilglaicīga atbalsta, un kā zinātne sadarbojas ar industriju, ņemot vērā uzņēmēju vēlmi pēc ātriem rezultātiem, kas nereti disonē ar pacietību, ko paģēr pētnieciskais darbs, – par to šajā "Redzi tālāk!" sērijā.
Epizodes viesi: ķīmijas zinātņu doktore, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa, matemātikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks Jānis Lazovskis un Latvijas Zinātnes padomes Pēcdoktorantūras programmu nodaļas vadītāja Baiba Kajaka-Kargane.
Danielas Godiņas pēcdoktorantūras pētniecības projekts saistās ar polimēru sorbentu sintēzi, izmantojot bērza mizas ekstraktvielu; viņas pētījuma kopējais satvars ir suberīna depolimerizācijas produktu izmantošana jaunu materiālu izstrādē.
Minētās metodes pamatā ir bērza tāss sastāvā esošo triterpēnu (organiski savienojumi, kas kalpo kā aizsarglīdzekļi vai augšanas regulatori) izmantošana par bioloģiski bāzētu izejvielu, lai radītu jaunus materiālus ķīmisko savienojumu atdalīšanai un attīrīšanai.
Daniela aktīvi darbojas Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdē un 2024. gadā saņēma prestižo "L'Oréal-UNESCO Baltic" stipendiju "Sievietēm zinātnē" par savu ieguldījumu ilgtspējīgu materiālu izpētē.
Jānis Lazovskis ieguvis doktora grādu matemātikā Ilinoisas Universitātē Čikāgā, pašlaik viņš strādā pie pēcdoktorantūras projekta, kurā izmanto matemātiskās topoloģijas modeļus un mākslīgā intelekta algoritmus, lai uzlabotu kuņģa vēža un priekšvēža stāvokļu diagnostiku. Arī Jānis darbojas Latvijas Jauno Zinātnieku apvienībā kā tās biedrs. Jāpiebilst, ka apvienība aizvadītā gada decembra sākumā atzīmēja savas pastāvēšanas 20. gadadienu.
Visbeidzot, Baibas Kajakas-Karganes atbildība Latvijas Zinātnes padomē ir vadīt un koordinēt valsts mēroga pasākumu "Pēcdoktorantūras pētījumi", kas atbalsta jaunos zinātniekus pēc doktora grāda iegūšanas.
Pasākumā "Pēcdoktorantūras pētījumi" iekļautais finansējums jauno zinātnieku prasmju attīstīšanai un viņu zinātniskās kapacitātes paaugstināšanai ir pieejams līdz 2029. gadam, tā veicinot pētniecības cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu pētnieku skaita pieaugumu zinātniskajās institūcijās un komercsabiedrībās.
Pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, zinātnieki, augstākās izglītības institūcijas, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti.
Pētniecības pieteikumu īstenošanai šajā pasākumā pieejamais kopējais finansējums ir plānots ne mazāk kā 30 915 217 eiro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 26 277 934 eiro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējums 2 769 053 eiro apmērā un privātais līdzfinansējums 1 868 230 eiro apmērā.
Vēl viena tēma, kura raidierakstā tiek skatīta vēl bez zinātnieku darba ikdienas un tās sasaistes ar pieejamajiem finanšu atbalstiem, ir zinātnieku došanās uz ārzemēm, kuru, kā norāda Jānis Lazovskis, nedrīkstētu vērtēt tikai negatīvi:
"Latvijas zinātnes diaspora ir resurss – šie cilvēki iegūst augstāka līmeņa pieredzi, ko vēlāk caur sadarbības projektiem var ienest Latvijas zinātnes vidē, padarot to konkurētspējīgāku."
Papildus tam kā interesants temats sarunas gaitā izvirzījās atšķirības starp industrijas un zinātnieku darbības dinamiku – iezīmējot paradoksu, ka vairākās nozarēs ir nepieciešamas inovācijas, bet, tiklīdz uzņēmējiem ir jāsaskaras ar savu līdzekļu investēšanu tajās, kā atturēšanās arguments caurmērā tiek izmantots viens iemesls: ir grūti atrast motivāciju finansiāli atbalstīt kaut ko, kas vēl nav pārbaudīts un jau izgājis tādu vai citādu validācijas ciklu. Taču, lai nonāktu līdz etapam, kurā vispār kaut kas ir pārbaudāms, arī ir nepieciešama pētniecība un tai pielāgotie tehniskie un cilvēkresursi.
