Sabiedrības spēja atšķirt pētniecību no viedokļa un dezinformācijas lielā mērā ir atkarīga no tā, cik saprotami par zinātni tiek stāstīts. Tieši šis bija galvenais jautājumus, uz kuru kopīgu atbildi meklēja vairāk nekā 40 komunikācijas speciālistu no valsts iestādēm, universitātēm un zinātniskajiem institūtiem darbseminārā “Kopā par zinātni”. Darbsemināru 19. augustā rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi (LZP).
Uzrunājot dalībniekus, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Liene Levada uzsvēra komunikācijas speciālistu lomu zinātnē, norādot: “Laikmetā, kur visiem ir pieejama informācija par visu un, kur mākslīgais intelekts šķietami spēj padarīt katru no mums par astrofizikas ekspertu vienas nakts laikā, komunikācija un cīņa ar dezinformāciju ir svarīgāka kā jebkad. ”
Zinātnes komunikācija nav institūciju atpazīstamības jautājums – tā ir daļa no valsts stratēģiskās komunikācijas, kuras pamatā ir pārbaudīti fakti, pierādījumi un ticība zinātnei. To uzsvēra domnīcas “Atlantic Council” Digitālās izpētes laboratorijas DFRLab dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva, norādot, ka īpaši krīzes situācijās zinātnes uzdevums nav pārliecināt, bet radīt uzticamību. Klusēšana šādos brīžos nav pieļaujama – informācijas vakuumu ātri aizpilda dezinformācijas izplatītāji.
Zinātne ir kļuvusi par mūsu ikdienas daļu pat tad, ja mēs to neievērojam, savukārt raidījumi, grāmatas un filmas zinātnes tēmas padarījušas pieejamākas plašai sabiedrībai, atzina komunikācijas stratēģiskais plānotājs Zigurds Zaķis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzticēšanos zinātnei nevar uzbūvēt kampaņveidīgi: šis darbs jāveido ilgtermiņā, strādājot ar cēloņsakarībām, nevis tendencēm, un tā ir ne tikai komunikatoru, bet visu ar zinātni saistīto pušu atbildība.
Kā to darīt praksē, skaidroja zinātnes žurnāliste Sandra Kropa, kas vairāk nekā divdesmit gadus veido raidījumus par zinātni. Par pētījumiem jāstāsta faktos balstīti, bet tā, lai cilvēkiem rastos vēlme uzzināt vairāk, katru auditoriju uzrunājot tai saprotamā veidā. Savukārt, ar Igaunijas pieredzi zinātnes komunikācijas stratēģijas veidošanā dalījās Tallinas Universitātes asociētais profesors Dr. Arko Olesks (Arko Olesk).
Kā vienu no spilgtākajiem zinātnes komunikācijas piemēriem, kas notiks jau pavisam drīz, LZP sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa minēja Zinātnieku nakti. 25. septembrī vairāk nekā 35 vietās visā Latvijā notiks Zinātnieku nakts 2026, sniedzot iespēju iepazīt zinātni aizraujošā veidā. Šī gada Eiropas Zinātnieku nakts sauklis “Atklāj zinātnes dabu!” aicina iepazīt zinātni visā tās daudzveidībā – ielūkoties laboratorijās, piedalīties eksperimentos un radošajās darbnīcās, satikt zinātniekus un uzdot viņiem jautājumus. Visas aktivitātes ir bez maksas. Jau šobrīd interaktīvajā kartē ir pieejama Zinātnieku nakts 2026 programma, kas pakāpeniski tiek papildināta.
Semināra praktiskajā daļā dalībnieki kartēja savu institūciju mērķauditorijas un komunikācijas mērķus, tā veidojot kopēju priekšstatu par zinātnes komunikācijas situāciju Latvijā. Noslēgumā dalībnieki pauda atbalstu regulārām tikšanām un ciešākai savstarpējai sadarbībai – kopīgu vēstījumu veidošanai, pieredzes apmaiņai un praktiskam atbalstam pētniekiem, kuri vēlas savu darbu skaidrot sabiedrībai.
Darbsemināra norise un Eiropas Zinātnieku nakts 2026 komunikācijas aktivitātes tiek finansētas no ES fondu projekta “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” līdzekļiem.
