Sporta zinātne olimpiskajā sportā: kā pētniecība maina spēles noteikumus

6. februārī Milānā-Kortīnā sāksies XXV ziemas olimpiskās spēles ar gandrīz 3000 sportistiem no vairāk nekā 95 valstīm. Aiz katras uzvaras stāv ne tikai talants, bet arī zinātne. Mūsdienu augstākā līmeņa sports ir kļuvis par zinātnes demonstrācijas laukumu, kurā biomehānika, fizioloģija un materiālzinātne bieži izšķir uzvarētājus. 

Kad milisekundes izšķir visu 

Kamaniņu sportā, bobslejā, skeletonā atšķirība starp zelta un sudraba medaļu bieži ir mazāka par 0,1 sekundi. Kamanu forma tiek testēta vēja tuneļos, materiālzinātnieki pēta sliežu pārklājumu, meklējot optimālo kombināciju ledus apstākļiem. Ar liela ātruma kamerām zinātnieki analizē sportista pozīciju, jo izmaiņa par milimetriem var dot izšķirošo priekšrocību.  

Latvija kamaniņu sportā ir pasaules līmenī, un aiz tā ir sistemātisks darbs, kas balstās pētniecībā, datu analīzē un precizitātē. Mārtiņš Rubenis, 2006. gada Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks un pašreizējais treneris, aktīvi strādā pie kamanu konstruēšanas. Viņa komanda izmanto datormodelēšanu aerodinamikas simulācijai, pārbauda sliedes dažādos apstākļos, optimizē materiālus. Latvijas tehnoloģiskais risinājums kamaniņu sportā tiek uzskatīts par vienu no inovatīvākajiem pasaulē. 

Organisms kā precīzs instruments 

Zinātnieki pēta, kā sportista organisms transportē skābekli, kas ir kritisks distanču slēpotājiem un biatlonistiem. Treniņi tiek veidoti tā, lai sportists spētu ilgstoši uzturēt augstu intensitāti. Atveseļošanās ir tikpat svarīga kā treniņš – zinātne palīdz to optimizēt caur uzturu, miegu un fizioterapiju.  Noskaties researchLatvia veidoto videostāstu par Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, Maģistra studiju programmas "Sporta zinātne" direktores Dr.biol., asoc.prof. Līgas Plakanes pētniecību:

Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadošais pētnieks Ph.D. Edgars Bernāns skaidro, ka Veselības aprūpes sportā centrā ir izstrādāti funkcionālās slodzes monitorēšanas protokoli slēpotājiem un biatlonistiem. Testi tiek veikti uz liela izmēra slīdceliņa ar rollerslēpēm, kas kustību ziņā ir tuvas distanču slēpošanai. Vienlaikus ar slodzes izpildi sportista darbaspējas tiek mērītas ar mūsdienīgu aparatūru, analizējot fizioloģiskos rādītājus dažādos intensitātes līmeņos. Rezultāts ir objektīvs priekšstats par sportista funkcionālo gatavību, kas palīdz precīzāk plānot treniņu procesu. 

Tehnoloģijas un nākotne 

Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, svarīga ir ne tikai fiziskā sagatavotība, bet arī vizualizācija. Mūsdienās ar virtuālās realitātes palīdzību sportistiem ir iespēja treniņus noturēt vidē, kas pielāgota realitātei. Sensori reālā laikā mēra pulsu un kustības. Video analīze ar mākslīgā intelekta palīdzību atklāj kļūdas un salīdzina ar ideālo tehniku. 

Latvijas pētnieki strādā biomehānikā, fizioloģijā, materiālzinātnē un datu analīzē. Šie pētījumi palīdz ne tikai sportistiem, bet arī atrod pielietojumu medicīnā. Sporta zinātne virzās uz personalizāciju – katrs sportists ir unikāls, un nākotne būs ģenētiskās analīzes, individuāli uztura plāni, pielāgota treniņu slodze. 

• Uzzini vairāk: researchLatvia.gov.lv