Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts 15. un 16. oktobrī LU Sapere Aude auditorijā Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 aicina uz starptautisku zinātnisko konferenci “Vēstures un atmiņas izaicinājumi Baltijas reģionā 20. un 21. gadsimtā: transformācijas, struktūras un rīcībspēja”.
Konferences mērķis ir akadēmiskā un sabiedriskā tvērumā atklāt un popularizēt projekta gaitā sociālās morfoģenēzes, mikrovēstures un mnemovēstures metodoloģiskajā ietvarā veiktos pētījumus. Šī mērķa īstenošanai konference pulcēs vairāk nekā 25 zinātniekus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Vācijas.
Konferences divās dienās notiks četras plenārlekcijas par vēstures rakstīšanu un pētniecības metodoloģiju Latvijā un Lietuvā, vēsturnieka darbu digitālajā laikmetā un Igaunijas sabiedrības pārmaiņām kopš 20. gadsimta 90. gadiem. Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Universitāte) uzstāsies ar plenārlekciju “Vēstures rakstīšana Latvijā kopš 1991. gada: perspektīvas, izaicinājumi un rezultāti”. Aurims Šveds (Lietuvas Vēstures institūts) lasīs plenārlekciju “Kā rakstīt vēsturi, kad laiks izgājis no eņģēm? Lietuvas historiogrāfija 21. gadsimtā”. Haralds Matulis (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) pievērsīsies tēmai “Ko nozīmē būt “digitālam vēsturniekam” 2026. gadā”, savukārt Trīna Vihalemma (Tartu Universitāte) uzstāsies ar plenārlekciju “Igaunijas sabiedrības transformācija kopš 1990. gadiem: socioloģisks skatījums”.
Savukārt četras konferences sekcijas veltītas valsts un sabiedrības morfoģenētiskajiem procesiem pēc Pirmā pasaules kara, sabiedrības Otrā pasaules kara un okupācijas izdzīvošanas stratēģijai un taktikām 20. gadsimta 40.–50. gados, pārmaiņām valsts un sabiedrības struktūrā vēlīnā padomju sociālisma periodā 20. gadsimta 60.–80. gados un Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu izraisītajām politiskajām, sociālekonomiskajām, drošības un kultūras transformācijām un to ietekmei uz mūsdienām.
Konferencē aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, atmiņas institūciju, radošo industriju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un kolektīvās atmiņas pētniecībā un komunikācijā.
Valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ir Latvijas Zinātnes padomes finansēts projekts, ko īsteno LU HZF Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Daugavpils Universitāti un RTU Liepājas akadēmiju. Tā darbā iesaistīti vairāk nekā 30 zinātnieki – vēsturnieki, etnologi, sociologi, politologi, folkloristi, kultūras, digitālo humanitāro zinātņu, drošības un citu jomu pētnieki. Tā virsmērķis ir stiprināt Latvijas iedzīvotāju nacionālo piederību, mazināt dezinformācijas riskus un sekmēt Latvijas starptautiskā tēla veidošanu. Projekta zinātniskie uzdevumi ir mazināt Latvijas vēstures pētniecības lauka fragmentāciju, sekmēt tā starptautisko redzamību, nostiprināt publiskajā diskursā jaunus kritērijus, kā interpretēt Latvijas 20. gadsimta vēsturi, rosināt jaunas konceptuālas idejas par Latvijas valstiskuma attīstību, kā arī sekmēt jaunas vēstures pētnieku paaudzes sagatavošanu.
