Latvijas Zinātnes padome ir apkopojusi valsts pētījumu programmas(VPP) “Izglītība” pirmos 18 mēnešu rezultātus. Neatkarīgi ārvalstu eksperti, izvērtējot zinātnisko devumu, ietekmi un īstenošanu, rekomendējuši “Turpināt projektus”. Programmu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija, bet LZP nodrošina finanšu, rezultātu un zinātnisko uzraudzību.
Vidusposma izvērtējums apliecina, ka VPP “Izglītība” jau pirmajā posmā sniedz nozīmīgu pienesumu izglītības kvalitātes un sistēmiskās attīstības veicināšanā. Programmas projekti demonstrē praktisku ietekmi visos izglītības līmeņos: skolēni saņem individualizētu atgriezenisko saiti, skolotāji iegūst jaunus rīkus mācību plānošanai, bet politikas veidotāji – pierādījumos balstītu pamatu reformu īstenošanai.
Vienlaikus programma stiprina cilvēkkapitālu, iesaistot jaunus pētniekus un veicinot starptautiski konkurētspējīga akadēmiskā personāla ataudzi, kas ilgtermiņā stiprinās Latvijas izglītības un zinātnes prestižu. Izstrādātie modeļi un rīki jau tiek aprobēti skolās, augstskolās un politikas plānošanas procesos, tādējādi nodrošinot tiešu ietekmi uz praksi un izglītības pieejamības uzlabošanu.
Ne mazāk svarīga ir VPP spēja veicināt starptautisko sadarbību un atvērtās zinātnes principus – projekti publicē atvērtus datus, sadarbojas ar partneriem Eiropā un padara Latvijas pētījumus redzamākus globālajā zinātnes telpā
Galvenie rezultāti un ieguvumi
- Skolēnu pamatprasmju atbalsts (LU; vad. D. Namsone).
Tiek ieviests daudzpakāpju atbalsta modelis (MTSS), kas testēts vairāk nekā 30 skolās visā Latvijā. Izstrādātie diagnostikas rīki matemātikā, lasīt un rakstītprasmē, dabaszinībās palīdzēs pedagogiem savlaicīgi identificēt skolēnu vajadzības. Šie rīki sniedz politikas veidotājiem pierādījumos balstītu pamatu izglītības kvalitātes celšanai un nevienlīdzības mazināšanai. - Pieaugušo, tostarp pedagogu, profesionālā pilnveide (LU; vad. S. Surikova).
Tiek izstrādāts jauns pierādījumos balstīts efektivitātes ietvars (AEPD) un praktiski risinājumi pieaugušo, īpaši pedagogu, profesionālās pilnveides efektivitātes uzlabošanai, apvienojot starptautisko pētījumu analīzi, Latvijas prakses izvērtējumu, aptaujas un fokusgrupas. Nākamajā posmā efektivitātes ietvars tiks validēts un radīti rīki tālākizglītības ietekmes mērīšanai, bet starprezultāti jau izmantoti cilvēkkapitāla un pieaugušo izglītības politikas veidošanā. - Akadēmiskā personāla kompetenču modelis (RSU; vad. N. Jansone-Ratinīka).
Tiek izstrādāts četrās jomās balstīts akadēmiskās karjeras kompetenču modelis – pētniecībā, pedagoģijā, organizatoriskajās prasmēs un sabiedrības iesaistē –, kas strukturēts pa karjeras posmiem ar uzvedības indikatoriem un validēts sadarbībā ar 28 augstskolām un pētniecības institūtiem. Tas kalpos kā pašnovērtējuma un profesionālās izaugsmes rīks gan jaunajiem, gan pieredzējušajiem pētniekiem, vienlaikus stiprinot zinātnisko kapacitāti un veicinot starptautisku sadarbību, kas jau tiek izmantota augstākās izglītības reformu plānošanā. - Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi (LKA; vad. A. Laķe).
Tiek izstrādāti rādītāji jauniešu autentiskas līdzdalības mērīšanai un veiktas nacionāla līmeņa aptaujas, atklājot vērtības, intereses un šķēršļus jauniešu sabiedriskai iesaistei. Tas sniedz pamatu jaunatnes politikas pilnveidei un ietekmē demokrātiskas, atvērtas izglītības vides veidošanos
Ar valsts pētījumu programmas “Izglītība” zinātniskās un sociālās ietekmes vidusposma pārskatu vari iepazīties: Programmas "IZGLĪTĪBA" vidusposma pārskats