Šī gada 7. maijā Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES), Briselē pulcējās vairāk nekā 100 dalībnieku no dažādām institūcijām, kas ikdienā strādā ar divējāda lietojuma (dual-use) tehnoloģiju attīstību un ieviešanu. Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kopā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pētniecības un attīstības (P&A) birojiem organizēja ikgadējo konferenci 𝐍𝐨𝐫𝐭𝐡𝐞𝐫𝐧 𝐏𝐫𝐨𝐬𝐩𝐞𝐜𝐭𝐬, kas šogad tika veltīts tēmai “Ziemeļu perspektīvas: tilts starp industriju un akadēmisko vidi divējāda lietojuma inovācijām”.
Pasākumā dažādu jomu eksperti no Eiropas Komisijas, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm dalījās pieredzē par inovāciju ieviešanu, testēšanas platformu nozīmi un reģiona potenciālu kļūt par līderi aizsardzības inovācijās.
Konferencē vairākkārt tika uzsvērts, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona priekšrocība ir spēja testēt un validēt risinājumus kritiskās infrastruktūras vidē, kur vienlaikus jānodrošina noturība, drošība un aizsardzības spējas. Vienlaikus diskusijās iezīmējās atziņa, ka Eiropas lielākais izaicinājums divējāda lietojuma inovāciju jomā nav zināšanu, talantu vai tehnoloģiju trūkums, bet gan nepietiekama sadarbība un koordinācija starp iesaistītajām pusēm.
Šī gada konferenci atklāja Latvijas Republikas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Beļģijas Karalistē V.E. Aiga Liepiņa un Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES pastāvīgā pārstāvja vietnieks – vēstnieks (COREPER I) Reinis Brusbārdis, uzsverot savstarpējās sadarbības nozīmīgumu, ieguldījumu drošībā un aizsardzībā, kā arī zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju būtisko lomu Eiropas konkurētspējas un noturības stiprināšanā mūsdienu ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos..
Atklāšanas uzrunās īpaši tika akcentēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības pieaugošā nozīme, reģiona spēcīgais inovāciju un dziļo tehnoloģiju potenciāls, kā arī nepieciešamība stiprināt koordinētu Eiropas pieeju drošības, pētniecības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumos. Tika uzsvērts, ka Krievijas karš Ukrainā ir būtiski mainījis reģionālo drošības vidi, savukārt Somijas un Zviedrijas dalība NATO ir veicinājusi ciešāku reģionālo koordināciju un sadarbību. Tāpat tika izcelta divējāda lietojuma tehnoloģiju (kiberdrošības, mākslīgā intelekta, loģistikas un drošu sakaru risinājumu) nozīme Eiropas drošības un ekonomiskās noturības stiprināšanā.
Latvijas zinātnes un inovāciju kopienu pārstāvēja divi eksperti – Ņikita Kazakevičs (LMT) un Inese Stepiņa (Sadales Tīkls); abi eksperti dalījās ar līdzšinējiem sasniegumiem, izdarītajiem secinājumiem un nākotnes plāniem. Konferences noslēgumā galvenās atziņas, turpmākos izaicinājumus un Eiropas sadarbības perspektīvas iezīmēja Eiropas Komisijas vicepriekšsēdētāja V. Dombrovska biroja vadītāja vietniece Žaneta Vegnere un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs.
Lai gan Eiropā tiek radīta izcila zinātne un daudzsološas inovācijas, pārāk daudz risinājumu kavējas starp prototipa izstrādi un ieviešanu. Diskusiju uzmanības centrā bija jautājums, kā paātrināt divējāda lietojuma un aizsardzības pētījumu ieviešanu praksē, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju un drošību arvien neparedzamākos ģeopolitiskajos apstākļos. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģions tika izcelts kā ļoti piemērota vieta jaunu divējāda lietojuma tehnoloģiju un produktu testēšanai.
Konference noslēdzās ar būtisku atziņu: “Eiropai netrūkst ideju, talantu vai finansējuma, taču joprojām pastāv izaicinājumi, lai savienotu iesaistītās puses, saskaņotu attīstības tempus un pārvērstu pētniecības rezultātus praktiski izmantojamās spējās un produktos. Diskusijās tika uzsvērts, ka divējāda lietojuma inovāciju attīstība nav saistīta ar stingru robežu novilkšanu, bet gan arī ciešāku sadarbības “tiltu” veidošanu starp akadēmisko vidi un industriju, starp inovācijām un iepirkumu procesiem, kā arī starp ilgtermiņa zināšanu attīstību un steidzamām drošības un sabiedrības vajadzībām.
Kā viens no diskusijas dalībniekiem sarunas noslēgumā uzsvēra: "Spēja sadarboties ir mūsu lielākais spēks".
Būtiska ir jaunu tehnoloģiju un risinājumu radīšana kopā ar reģionāliem (vietējiem) zinātnes un inovāciju kopienas partneriem, bet to sekmīga virzīšana globālajā tirgū sadarbībā ar Eiropas partneriem.
Pasākumu organizēja Latvijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas P&A biroji Briselē: Latvijas Zinātnes padome | Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē (LAT.TECH) | Norvēģijas P&I ofiss – NorCore | Somijas P&I ofiss ES – FiLi | Igaunijas Zinātnes padome | Lietuvas P&A&I ofiss Briselē – LINO | Zviedrijas P&I ofiss Briselē – SWERI
