Vai 60 sekundēs iespējams noteikt, kuros ikdienas atkritumos slēpjas alumīnijs? Lai to noskaidrotu, TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Spuris izaicināja digitālā satura veidotāju Undīni Ozoliņu jeb Undixone šķietami vienkāršam uzdevumam – sašķirot dažādus sadzīves atkritumus divās grupās: alumīniju saturošajos un alumīniju nesaturošajos.
Uz galda nonāca ūdens pudele, piena paka, dzērienu skārdenes, folija un dažādi citi ikdienas iepakojumi. Taču uzdevums izrādījās sarežģītāks, nekā sākumā šķita. Ne viss, kas spīd, ir alumīnijs, savukārt pat pavisam ikdienišķā piena pakā var būt tik ļoti noderīgais alumīnija slānis.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieki skaidro, ka atkritumi, ko ikdienā bez liekas domāšanas izmetam miskastē, zinātniekiem var kļūt par vērtīgu izpētes materiālu. Piemēram, alumīniju saturošus atkritumus iespējams izmantot ūdeņraža ieguvē – no viena kilograma tīra alumīnija teorētiski var iegūt tik daudz ūdeņraža, lai pilnībā uzlādētu aptuveni 30 vidējas jaudas klēpjdatorus.
Tomēr nepietiek vien ar to, ka priekšmets satur alumīniju. Pirms eksperimenta materiāls ir jāsašķiro un atbilstoši jāsagatavo – jāsasmalcina, jāattīra vai jāatdala no citiem pārklājumiem. Rezultātu ietekmē gan alumīnija tīrība un sakausējums, gan krāsa, plastmasas un citi piemaisījumi.
Pētījumos var izmantot visdažādākos alumīnija atkritumus – dzērienu skārdenes, foliju, vecus logu rāmjus, vadus, medikamentu iepakojumus, ražošanas pārpalikumus, laminētus materiālus u.c.
Vai tu alumīniju atpazītu labāk par Undixone? Iespējams, arī tavā atkritumu tvertnē slēpjas vesela zinātnei noderīga pasaule!
