FLPP semināra ieraksts un prezentācijas
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Latvijas Zinātnes padome aicina noskatīties informatīvā semināra ierakstu par Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) 2026. gada atklāto konkursu, projektu iesniegšanu un īstenošanu. Semināra laikā tika sniegta aktuālā informācija par konkursa nosacījumiem, būtiskākajām izmaiņām, projektu vērtēšanu, zinātnes politiku, zinātnisko komunikāciju un datu pārvaldības atbalstu projektu īstenotājiem.

Semināra prezentācijas un galvenās tēmas

  • Antra Jansone, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte. Prezentācijā tika aplūkota zinātnes politika Latvijā, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas nozīme pētniecības sistēmā, kā arī zinātniskās komunikācijas loma pētniecības projektu plānošanā un īstenošanā, stiprinot sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi.
  • Ineta Kurzemniece, Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta direktore. Prezentācijā tika skaidrotas galvenās izmaiņas FLPP 2026. gada konkursā, tostarp aktualizētie nosacījumi un būtiskākie aspekti projektu iesniedzējiem.
  • Sabīne Rusmane, Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu nodaļas vadītāja. Prezentācijā tika sniegts detalizēts pārskats par projektu konkursa nosacījumiem, projektu iesniegšanas procesu, vērtēšanu, īstenošanu un uzraudzību.
  • Santa Zirne, Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta Programmu un projektu analītikas nodaļas vadītāja. Prezentācijā tika apskatīti sabiedrības aptaujas rezultāti par aktuālākajām tēmām zinātnē un sabiedrības intereses par pētniecības jautājumiem.
  • Arnis Kokorevičs, Latvijas Zinātnes padomes Programmu un projektu analītikas vecākais eksperts. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar 2025. gada FLPP konkursa rezultātiem, FLPP Informatīvo paneli un Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības drošības vadlīnijām.
  • Gita Rozenberga, biedrības “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” datu kuratore.
    Prezentācijā tika skaidrots datu kuratoru atbalsts FLPP projektu īstenotājiem, tostarp datu pārvaldības plānu sagatavošana un konsultāciju iespējas.

Jautājums

Atbilde

Vai ir iespējams nodarbināt studentus no citām universitātēm? Vai ir iespējams piesaistīt studentus no citām valstīm?

Projektā var piesaistīt studentus arī no citām universitātēm, tostarp ārvalstu augstskolām. Tika precizēts, ka studējošie var būt no citām institūcijām, bet projekta īstenošanas laikā jābūt darba attiecībām.

Vai amortizācijas izmaksas var attiecināt uz pamatlīdzekļiem, kas nav iegādāti projekta ietvaros?

Jā, amortizācijas izmaksas var attiecināt uz pamatlīdzekļiem, kas tiek izmantoti projektā arī tad, ja tie nav iegādāti projekta ietvaros, ar nosacījumu, ka tie nav iegādāti no citu projektu vai Eiropas Savienības finansējuma līdzekļiem.

Vai galvenajam izpildītājam jābūt ar doktora grādu?

Jā, pilnīgi noteikti. Tika uzsvērts, ka gan projekta vadītājam, gan galvenajiem izpildītājiem jābūt ar doktora grādu.

Vai projekta vadītāja un galvenā izpildītāja maiņa obligāti jāsaskaņo?

Jā. Savukārt izpildītāju un studējošo izmaiņas jāsaskaņo tikai gadījumos, ja kopējais pilna laika ekvivalents samazinās vairāk nekā par 15%.

Vai studējošā iesaistes slodze tiek uzskaitīta, ja aizstāvēts maģistra vai doktora darbs?

Tika skaidrots, ka ir divas dažādas lietas – rezultāta sasniegšana un pilna laika ekvivalenta uzskaite. Ja doktora darbs ir iesniegts, rezultāts tiek ieskaitīts. Ja doktorants sekmīgi aizstāv darbu pirms projekta beigām, atlikušais laiks vēl tiek ieskaitīts pilna laika ekvivalentā.

Vai nepieciešams apliecinājums no ārvalstu universitātes, ja piesaista zinātnieku no ES universitātes?

LZP šādu dokumentu neprasa. Tas ir atkarīgs no konkrētās ārvalstu universitātes iekšējās kārtības un tās noteikumiem par darbinieku nodarbinātību citās institūcijās.

Vai CV ir jāparaksta?

Nē, CV nav jāparaksta.

Vai projektā jāapraksta tālākas izpētes potenciāls un ilgtermiņa ietekme?

Tas nav obligāti kā atsevišķs rezultāts, bet to var aprakstīt pie citiem rezultātiem, ja projekta iesniedzējs to uzskata par būtisku.

Vai ir ierobežojumi galvenajiem izpildītājiem piedalīties vairākos projektos?

Projekta vadītājs drīkst būt vadītājs tikai vienā projektā, bet galvenais izpildītājs var būt iesaistīts vairākos projektu pieteikumos, kā arī pats iesniegt citu projektu kā vadītājs. Tika uzsvērts, ka jāplāno reālistiska noslodze.

Vai iespējams pagarināt projektu iesniegšanas termiņu?

Nē. Tika skaidrots, ka termiņi ir saistīti ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu saskaņošanas procesu un paneļdiskusiju grafiku.

Vai iespējams mainīt projekta nosaukumu pēc iesniegšanas?

Pēc iesniegšanas projekta nosaukumu mainīt nevar projekta iesnieguma izveides laikā. Ja nepieciešamas būtiskas izmaiņas, jāveido jauns projekta pieteikums un iepriekšējais jāatsauc.

Vai var iesniegt rekomendācijas vēstules no ārvalstu laboratorijām?

Tāda prakse nav obligāta, bet nepieciešamības gadījumā rekomendācijas vēstules var pievienot kā papilddokumentus angļu valodā. Tika uzsvērts, ka eksperti galvenokārt vērtē 12 lapu projekta aprakstu, tādēļ nevajadzētu pārslogot pieteikumu ar liekiem pielikumiem.

Kā tiks vērtēti projekta riski?

Eksperti vērtēs riskus pēc būtības, nevis formas. Jāapraksta reāli riski – finanšu, administratīvie, zinātniskie un īstenošanas riski –, kā arī risku mazināšanas pasākumi. Tika uzsvērts, ka riskus nevajag rakstīt formāli tikai prasības pēc.

Kādas ir sekas, ja projektā sasniegts vairāk rezultātu nekā plānots?

Negatīvu seku nav. Tas tiek uzskatīts par pozitīvu piemēru un var tikt izmantots kā komunikācijas piemērs nākotnē.

Vai doktoranti drīkst piedalīties projektā?

Jā. Doktoranti ir uzskatāmi par studējošajiem. Savukārt postdoktoranti vairs netiek uzskatīti par studējošajiem normatīvo aktu izpratnē.

Vai ārvalstu eksperts var tikt piesaistīts projektā, ja viņš paralēli strādā ārvalstu universitātē?

Jā, ja projekta īstenošanas laikā tiek noslēgts darba līgums Latvijas institūcijā un tiek ievēroti visi nodarbinātības nosacījumi. Iespējams, būs nepieciešams saskaņojums starp institūcijām.

Pret kādiem sankciju sarakstiem tiks veikta pārbaude?

Tika skaidrots, ka sankciju prasības neattiecas tikai uz projekta vadītāju. Projekta īstenotājam jānodrošina, ka projekta finansējums netiek novirzīts personām vai organizācijām, kas iekļautas sankciju sarakstos.

Kas notiek, ja publikācijas žurnāla reitings samazinās pēc projekta beigām?

Katra situācija tiek vērtēta individuāli. Ja publikācija iesniegšanas brīdī atbilda prasītajai kategorijai, sankcijas netiek piemērotas arī tad, ja vēlāk žurnāla reitings samazinās.

Kā jānorāda mākslīgā intelekta izmantošana projekta pieteikumā?

Jānorāda izmantotie MI rīki un to pielietojums, piemēram, gramatikas vai valodas pārbaudei. Ja MI izmantots valodas pareizrakstības un gramatikas pārbaudei, uz šo rīku ir jāizveido atsauce. Taču nav nepieciešams detalizēti uzskaitīt visus labojumus.

Vai sabiedrības aptaujas tematika ietekmēs projektu vērtēšanu?

Nē. Sabiedrības aptaujas rezultāti ir informatīvi un neierobežo akadēmisko brīvību. Eksperti nevērtēs projektus pēc tēmu popularitātes sabiedrības aptaujā. Ja zinātniskās vērtēšanas ietekmes kritērijā projekta iesniedzējs ekspertu vērtējumā nebūs norādījis pilnvērtīgu informāciju par ietekmi uz tautsaimniecību vai sabiedrību, ārvalstu eksperts vērtēšanā var izmantot  Nolikuma 2. pielikumā ievietoto informāciju.

Vai konferenču raksti tiks ieskaitīti, ja tie vēl nav indeksēti Scopus vai Web of Science?

Tika skaidrots, ka konferenču rakstu gadījumā pastāv risks, jo ne visi konferences krājumi tiek indeksēti. Rezultāts tiek ieskaitīts tikai tad, ja publikācija faktiski nonāk attiecīgajā datubāzē.

Kādi ir galvenie administratīvās vērtēšanas kritēriji?

Projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts, noformēts un iesniegts, izmantojot informācijas sistēmu; tas ir iesniegts projekta iesnieguma attiecīgo sadaļu tulkojums angļu valodā atbilstoši konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām; kā arī ir izpildītas konkursa nolikuma prasības par projekta vadītāja, projekta galveno izpildītāju un studējošo dalības nosacījumiem; projekts tiks īstenots zinātniskajā institūcijā, kas atbilst šo noteikumu prasībām (pētniecības organizācijas statuss) un projekta iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas atbilst konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām.

Kādi ir galvenie jaunumi ekspertu vērtēšanā?

Tiks organizētas paneļdiskusijas visās zinātņu grupās. Tika paaugstināts kvalitātes slieksnis līdz 13 punktiem. Paneļdiskusijās projekti tiks ranžēti dilstošā secībā.

Kādas izmaiņas ir projekta rezultātu sasniegšanas uzraudzībā?

Ieviests trīs gadu pēcuzraudzības periods. LZP reizi gadā var lūgt informāciju par publikāciju, promocijas darbu vai citu rezultātu publicēšanu un sasniegšanu.

Kādas izmaiņas ir budžeta grozījumu kārtībā?

Budžeta izmaiņas līdz 20% nav jāsaskaņo ar padomi. Izmaiņas no 21% līdz 30% jāiesniedz padomei, bet tās vairs nav jāsaskaņo ar īstenošanas uzraudzības komisiju. Virs 30% nepieciešams detalizēts pamatojums un saskaņošana.

Kādi ir noteikumi par studējošo iesaisti projektā?

Kopējai studējošo slodzei projektā jābūt vismaz 3 pilna laika ekvivalentiem visā projekta laikā. Katram studējošajam jābūt nodarbinātam vismaz ar 0.25 slodzi attiecīgajā projekta periodā.

Kādi ir pārskatu iesniegšanas termiņi projekta laikā?

Finanšu pārskats jāiesniedz viena mēneša laikā pēc saimnieciskā gada beigām par iepriekšējo gadu. Vidusposma zinātniskais pārskats jāiesniedz pēc 18 mēnešiem, bet noslēguma pārskats – viena mēneša laikā pēc projekta beigām.

Tiešsaistes semināra ieraksts

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
FLPP Jaunumi