Latvijas Zinātnes padome sagatavojusi pārskatu par publiski finansētu pētniecības projektu kartēšanu drošības un aizsardzības kontekstā, sniedzot strukturētu ieskatu Latvijas zinātniskajā kapacitātē drošības, aizsardzības, civilās aizsardzības un sabiedrības noturības jomās.
Pārskats tapis, reaģējot uz pēdējo gadu ģeopolitiskajām pārmaiņām Eiropā, ko raksturo Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, hibrīdapdraudējumu pieaugums un ilgstoša drošības nestabilitāte. Šajos apstākļos aizsardzības spējas vairs nav skatāmas tikai militārās kapacitātes kontekstā, jo tās balstās arī tehnoloģiskajā attīstībā un inovācijās, datu un informācijas noturībā, kritiskās infrastruktūras aizsardzībā un sabiedrības spējā funkcionēt krīžu apstākļos.
Pārskatā veikta 139 nacionālo un starptautisko pētniecības projektu (2018–2025) kvalitatīva tematiskā kartēšana, balstoties uz projektu dokumentu analīzi. Projekti atlasīti pēc to satura atbilstības drošības un aizsardzības problemātikai, ietverot arī netieša un dual-use rakstura pētījumus. Kartēšanas mērķis nav projektu militārās pielietojamības izvērtējums, bet strukturēts pārskats par pētniecības pienesumu drošības spēju attīstībā un nodrošināšanā.
Kartēšanas rezultāti apliecina, ka Latvijas zinātniskā kapacitāte būtiskā mērā sakrīt ar mūsdienu drošības un aizsardzības politikas vajadzībām, lai gan lielākā daļa pētījumu nav izstrādāti ar tiešu militāru mērķi. Drošībai nozīmīgi risinājumi tiek sistemātiski izstrādāti publiski finansētā fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā — sensoru un materiālu tehnoloģijās, datu analītikā un mākslīgā intelekta izpētē un pielietojumā, kiberdrošībā, kritiskās infrastruktūras noturībā, krīžu vadībā, informācijas telpas drošībā un sabiedrības noturības stiprināšanā.
Pārskats rāda, ka lielākā daļa projektu sniedz netiešu vai vidēju ieguldījumu aizsardzībā, veidojot zināšanu, metožu, tehnoloģisko un institucionālo pamatu drošības spēju attīstībai. Vienlaikus identificēta arī projektu grupa ar tiešu nozīmi aizsardzības vajadzībām, kā arī plašs dual-use potenciāls, īpaši tehnoloģiski orientētajās jomās.
Kartētā pētniecība raksturojas ar plašu institucionālo iesaisti un starpnozaru pieeju — projektos piedalās augstākās izglītības iestādes, zinātniskie institūti, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī starptautiskie partneri. Tas apliecina, ka drošības un aizsardzības zināšanu radīšana notiek plašā pētniecības ekosistēmā ārpus šauri definēta aizsardzības sektora.
Pārskatā secināts, ka, lai gan valsts finansējums līdz šim (izņemot atsevišķu Valsts pētījumu programmu) nav ticis sistemātiski virzīts pētniecībai ar tiešu aizsardzības fokusu, publiski finansētā fundamentālā un lietišķā pētniecība jau šobrīd veido nozīmīgu ieguldījumu drošības un aizsardzības spēju pamatos, vienlaikus ir nepieciešams stiprināt sasaisti starp pētniecības finansēšanas sistēmu un drošības politikas plānošanu, kā arī uzturēt pētniecības kartēšanu kā pastāvīgu analītisku politikas instrumentu.
Pārskats paredzēts izmantošanai kā atbalsta materiāls politikas plānošanā, stratēģiskās diskusijās un turpmāku pētījumu iniciēšanā drošības un aizsardzības jomā.
