Science Europe vadlīniju vāka attēls telefona ekrānā
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēšanos zinātnei. 

Vadlīnijās noteikti astoņi atbildīgas un efektīvas zinātnes komunikācijas pamatprincipi, uzsverot, ka zinātnes komunikācijai jābūt neatņemamai pētniecības kultūras sastāvdaļai. Tie akcentē atklātību, akadēmisko godīgumu, dialogu ar sabiedrību, komunikācijas profesionālo kompetenču atzīšanu un institucionālā atbalsta nozīmi. Vadlīnijās aplūkoti arī izaicinājumi un iespējas, ko zinātnes komunikācijā rada digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts.

Līdztekus pamatprincipiem vadlīnijās atradīsiet arī praktiskus pašnovērtējuma jautājumus, kas palīdz pētniecības organizācijām izvērtēt savu pieeju zinātnes komunikācijai - sākot no tās iekļaušanas institūcijas stratēģijā un pētniecības finansēšanas procesos līdz pētnieku profesionālajai attīstībai un sabiedrības iesaistei. Šie ieteikumi ir izmantojami arī Latvijas pētniecības organizācijās, plānojot un pilnveidojot zinātnes komunikācijas praksi ikdienā.

Vadlīniju izstrādē Science Europe Komunikācijas darba grupas sastāvā piedalījās arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pārstāves, programmas “Apvārsnis Eiropa” Latvijas Nacionālā kontaktpunkta ekspertes Elīna Gulbe un Darja Aksjonova, iesaistoties kopīgā zinātnes komunikācijas principu un praktisko ieteikumu izstrādē.

“Zinātnes komunikācija nav tikai pētniecības rezultātu popularizēšana - tā ir neatņemama atbildīgas un atvērtas pētniecības kultūras sastāvdaļa. Piedaloties šo vadlīniju izstrādē kopā ar Eiropas kolēģiem, mums bija svarīgi uzsvērt, ka kvalitatīvai zinātnes komunikācijai nepieciešama ne tikai pētnieku iniciatīva, bet arī mērķtiecīgs institucionālais atbalsts, atbilstoši resursi un profesionālo kompetenču attīstība. Ceram, ka šīs vadlīnijas būs vērtīgs praktisks instruments arī Latvijas pētniecības organizācijām, palīdzot stiprināt dialogu ar sabiedrību un veicināt uzticēšanos zinātnei,” uzsver Elīna Gulbe un  Darja Aksjonova.

Vadlīniju tapšanā ieguldījumu sniegusi arī Latvijas Universitātes asociētā tenūrprofesore, LU Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāja Sanita Reinsone, kuras komentāri un ieteikumi palīdzēja pilnveidot dokumenta saturu. LZP izsaka pateicību par viņas iesaisti un ekspertīzi, kas novērtēta arī Science Europe publikācijā, iekļaujot Sanitu Reinsoni dokumenta tapšanā iesaistīto ekspertu vidū.

Ar vadlīnijām angļu valodā iespējams iepazīties:

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Apvārsnis Eiropa Science Europe