Jau četrus gadus Ukraina varonīgi aizstāv savu brīvību pret Krievijas pilna mēroga agresiju. Šī cīņa notiek ne tikai frontē – tā notiek arī universitātēs, laboratorijās un pētniecības centros, kur zinātnieki, neraugoties uz kara apstākļiem, turpina darbu sabiedrības labā.
Latvijas Zinātnes padome (LZP) ir un būs plecu pie pleca ar Ukrainu. Mēs stingri nosodām Krievijas agresiju un turpinām īstenot iniciatīvas, kas stiprina Ukrainas zinātnisko kapacitāti un integrāciju Eiropas un pasaules pētniecības telpā.
2024. gadā LZP pievienojās iniciatīvai par Baltijas jūras reģiona valstu, Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības iniciatīvu pētniecībai, kas sniedza iespēju stiprināt Ukrainas zinātnieku kapacitāti un profesionālo integrāciju starptautiskajā zinātnes telpā, veidot kopīgus pētījumus ar partneriem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un ASV, kā arī attīstīt jaunas sadarbības programmas un palielināt Latvijas starptautisko atpazīstamību.
Iniciatīvas ietvaros Latvijā tika īstenoti trīs augstas pievienotās vērtības pētniecības projekti. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts biomedicīnas jomā īstenoja projektu “Pielāgots molekulārais transports zemu dimensiju hibrīdos materiālos no 1D nanokristāliem un 2D nanoloksnēm”, kura mērķis ir izstrādāt un pētīt jaunus nanostrukturētus materiālus ar kontrolējamām molekulārā transporta īpašībām. Šādi risinājumi var būt nozīmīgi mērķtiecīgai zāļu piegādei, biosensoru izstrādei un citiem biomedicīnas lietojumiem.
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte hidroģeoloģijas jomā īstenoja projektu “Gruntsūdeņu noturības novērtējums, izmantojot integrēto datu izpēti Ukrainai (GRANDE-U)”, kura ietvaros tika attīstīta integrēta pieeja gruntsūdeņu kvalitātes un noturības izvērtēšanai, apvienojot dažādu avotu datus un modernās analītiskās metodes. Projekts sniedz būtisku ieguldījumu ūdens resursu ilgtspējīgā pārvaldībā un ir īpaši nozīmīgs Ukrainas atjaunošanas kontekstā.
Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte materiālzinātnes jomā īstenoja projektu “Unikāla pieeja jaunam pusvadītājam (Si)GeSn infrasarkano staru noteikšanai”, kura mērķis ir izstrādāt inovatīvu pusvadītāju materiālu infrasarkanā starojuma detektēšanai. Šādi risinājumi ir būtiski gan drošības un aizsardzības tehnoloģijās, gan medicīniskajā diagnostikā un vides monitoringā, stiprinot augsto tehnoloģiju attīstību un starptautisko konkurētspēju.
2024. gadā Latvijas un Ukrainas kopīgās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā ietvaros bija atvērts kārtējais projektu konkurss, kurā īstenošanai 2025. un 2026. gadā tika apstiprināti 12 pētniecības projekti, kas aptver plašu nozaru spektru – no biomedicīnas un kodolfizikas līdz materiālzinātnei, vides pētniecībai, inženierzinātnēm un sociālajām zinātnēm.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs kopā ar Kijevas Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes Izglītības un zinātnes centra “Bioloģijas un Medicīnas institūtu” īsteno projektu par Ukrainā izolētu bakteriofāgu pilna genoma sekvenēšanu un analīzi to terapeitiskā potenciāla attīstīšanai.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtu pēta indija un alvas ilgdzīvojošos kodolizomērus, kā arī kopā ar Ļvivas Politehnisko nacionālo universitāti izstrādā jaunus optiskos materiālus nākotnes tehnoloģijām.
Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas V. E. Laškarjova Pusvadītāju fizikas institūtu attīsta lāzertehnoloģijā balstītu TiO₂ nanostruktūru veidošanu kosmosa vajadzībām, kā arī sadarbībā ar G. S. Pisarenko vārdā nosaukto Konstrukciju stiprības institūtu izstrādā viedmateriālos balstītu kompozītkonstrukciju bojājumu diagnostikas metodoloģiju.
Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar R. E. Kavetska Eksperimentālās patoloģijas, onkoloģijas un radiobioloģijas institūtu pēta augsta riska cilvēka papilomas vīrusu ģenētisko raksturojumu dzemdes kakla vēža profilakses politikas pilnveidei, kā arī sadarbībā ar Igora Sikorska vārdā nosaukto Kijevas Politehnisko institūtu attīsta mākslīgā intelekta risinājumus agrīnai biomarķieru noteikšanai mugurkaula attēldiagnostikā.
Latvijas Universitāte kopā ar Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Hidrobioloģijas institūtu analizē radioaktīvā piesārņojuma ietekmi uz asaru un raudu genomu, savukārt Agroresursu un ekonomikas institūts kopā ar Harkivas Politehnisko institūtu izstrādā fitoremediācijas tehnoloģijas militāro darbību skartu augsņu attīrīšanai.
Latvijas Kultūras akadēmija un Harkivas Valsts kultūras akadēmija pēta kara dokumentēšanu jaunajos medijos postdigitālajā laikmetā, bet Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar E. O. Patona Elektrometināšanas institūtu attīsta inovatīvu tehnoloģiju apkures granulu ražošanai no tekstila atkritumiem.
Programmas ietvaros tiek īstenots arī projekts par atvērtā koda rīka izstrādi energokopienu atbalstam ar elektrotransportu un enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, ko kopīgi attīsta Rīgas Tehniskā universitāte un Sumi Valsts universitāte. Šie projekti apliecina ciešu un daudzpusīgu Latvijas un Ukrainas zinātnieku sadarbību, kopīgi risinot gan veselības, drošības un vides izaicinājumus, gan veicinot ilgtspējīgu un tehnoloģiski attīstītu nākotni.
Ukrainas pētniekiem ir iespēja iesaistīties arī Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) un Valsts pētījumu programmas (VPP) projektos.
Latvijas zinātniskās institūcijas var piesaistīt Ukrainas zinātniekus pievienoties projektu komandām tāpat kā kolēģus no jebkuras citas valsts – konkrētu pētniecisko uzdevumu īstenošanai kopīgā zinātniskajā grupā. Darba nosacījumi un atalgojums šiem pētniekiem ir tādi paši kā Latvijas zinātniekiem. Tas nozīmē, ka sadarbība balstās ne tikai solidaritātē ar Ukrainu, bet arī profesionālā vienlīdzībā, savstarpējā cieņā un pilnvērtīgā integrācijā kopīgajā Eiropas pētniecības telpā.
Latvijas pētnieki un institūcijas sadarbojas ar Ukrainas partneriem arī “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kur Ukraina darbojas kā asociētā valsts. Tai ir piekļuve visām pētniecības un inovācijas pamatprogrammas daļām ar līdzīgiem nosacījumiem kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
“Apvārsnis Eiropa” ietvaros Latvijas un Ukrainas sadarbība notiek 37 projektos, kuros pārstāvētas 49 Latvijas un 57 Ukrainas institūcijas. Kopā šajos projektos piesaistīts Eiropas Savienības finansējums 16,3 milj. eiro apmērā (no tiem 9,2 milj. eiro Latvijas institūcijām un 7,1 milj. eiro - Ukrainas).
14. aprīlī plānota Baltijas valstu un Ukrainas tiešsaistes kontaktbirža, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību ar Ukrainu, dalīties pieredzē, kā arī veidot partnerības dalībai “Apvārsnis Eiropa” 3. klastera “Civilā drošība sabiedrībai” projektu konkursos un veicināt inovāciju attīstību civilās aizsardzības jomā. Vairāk informācijas sekos.
- Plašāk par Ukrainas dalību "Apvārsnis Eiropa" var uzzināt https://research-and-innovation.ec.europa.eu/strategy/strategy-research-and-innovation/europe-world/international-cooperation/association-horizon-europe/ukraine_en
- Ar jautājumiem par sadarbības iespējām, aicinām vērsties “Apvārsnis Eiropa” Latvijas Nacionālajā kontaktpunktā: https://www.lzp.gov.lv/lv/strukturvieniba/apvarsnis-eiropa-nacionalais-kontaktpunkts