Seminārs “Ceļš uz ietekmi: komunikācijas līdzekļi”

6-06-2019

2019. gada 24. maijā Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizēja semināru "Ceļš uz ietekmi: komunikācijas līdzekļi". Semināra mērķauditorija bija 2018. gadā finansēto fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) projektu vadītāji vai dalībnieki, kā arī valsts pētījumu programmu projektu dalībnieki un zinātnisko institūciju pārstāvji, kopā to apmeklēja 104 dalībnieki.

Ņemot vērā FLPP īstenošanā plaši pārstāvēto nozaru klāstu, bija iespējams uzsākt diskusiju par ietekmes radīšanu un arī praktiskajiem līdzekļiem, lai padarītu projektu rezultātus redzamus plašākā sabiedrībā, kā arī specifiskajās mērķgrupās.

Semināra pirmajā daļā prezentāciju sniedza Norvēģijas pētniecības padomes Sabiedriskā dialoga departamenta direktors Tomass Evensens (Thomas Evensen, Director of the department for societal dialogue, The Research Council of Norway). Prezentācijā viņš uzsvēra, ka ir svarīgi sabiedrībā/valsts līmenī vienoties par kopīgiem izaicinājumiem, tādējādi ir iespējams fokusēt pētniecību. Zinātniekiem ir jāvienojas ar sabiedrību par to, ka zinātnei un pētniecībai ir nozīme:

  • ir jādemonstrē, ka zinātnei ir ietekme - īstermiņa un ilgtermiņa;
  • jāparāda, kādi rezultāti un efekti rodas no pētniecības, tas arī veicina pētniecības budžeta palielināšanu;
  • ir jāreaģē uz sabiedrības vajadzībām un valsts izaicinājumiem, piedāvājot atbilstošus risinājumus.


Arī Norvēģijas pētniecības padome pēdējos gados sākusi pievērst pastiprinātu uzmanību pētniecības ietekmei, tai skaitā ir izveidoti atsevišķi projektu konkursi, kas fokusēti uz pētniecības ietekmes vairošanu. Līdzīgi kā Latvijā, arī Norvēģijā ietekme ir viens no trīs galvenajiem kritērijiem. Fundamentālajos un pielietojamos projektos ietekmes veidi var ievērojami atšķirties.

Tomass Evensens nosauca ierastos ietekmes virzienus - akadēmiskais, sociālais un ekonomiskais - un aprakstīja ietekmes veidus, kas raksturīgi visiem šiem virzieniem:

  • instrumentālais - rīcībpolitikas attīstības ietekmēšana, prakšu vai pakalpojumu izveide, likumdošanas ietvaru veidošana, uzvedības/ieradumu maiņa
  • konceptuālais - politikas problēmu izpratne, diskusiju ietvara veidošana/maiņa
  • kapacitātes celšana - tehnisko un personālo prasmju attīstīšana


Norvēģijas pētniecības padome ir uzsākusi apkopot stāstus/studijas (case studies, best practices) par veiksmīgiem pētniecības ietekmes izplatīšanas gadījumiem.  Tie ir ļoti svarīgi, lai starp nozaru pētniekiem dalītos ar labās prakses piemēriem un praktiskām atziņām.

Semināra otrā daļa bija organizēta 6 tematiskajās darbnīcās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām, kuras moderēja Izglītības un zinātnes ministrijas RIS3 nozaru eksperti. Darbnīcu ietvaros dalībnieki interaktīvā veidā apsprieda jautājumus par vēlamo pētniecības ietekmi, esošo pētniecības komunikācijas praksi un efektīviem pētniecības mērķgrupu identificēšanas un iesaistes paņēmieniem. Vairāk informācijas par galvenajām atziņām pēc tematiskajām darbnīcām skatīt pielikumā atrodamajā materiālā (pdf).